|
|||||||
Mazliet no manis.... Ko atstāju... Tie soļi skan ar vien klusāk. Gandrīz jau nav dzirdami.. un tagad man nāk apziņa, ka tas ir aizejošs, ka lielāka iespējamība pastāv, ka tieši tos es vairs nedzirdēšu! Un sāk iestāties neliela panika. Ko darīt, kur likties? Ar ko sāk, lai nomierinātos?? Dienas iet, bet nedaudz sāpīgā sajūta paliek. Kaut ātrāk paietu tās dienas un pienāktu reiz tā, kurā es jutīšos mazliet mierīgāk, mazliet labāk, un daudz vairāk smaidīšu!! Meitene_ |
|||||||