 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
Mazliet no manis.... Ko atstāju...
Nogurums, nogurums, nogurums.... Bet patīkams :)
Šodien izstaigājos pa pilsētu kā vēl nebiju staigājusi! Vienatnē baudot saulīti un apspiežot vēlmi sev nopirkt kaut ko tīkamu (bet vai šajā brīdī vajadzīgu:) ?)! Bet tomēr padevos kārdinājumam.
Meitene_
"Padzīvo manā vietā un pasaki kā liekas!?
Pastaigā vienkārši un pasaki, ka riebjas!"
Atkal klausos GRUZĪGĀS dziesmas... tāāāā "iespārda" (kā saka U.)! Arī garstāvokli kaut kā "nosita".. :( Laikam jau atkal sevi uz to noskaņoju! Kā saka - cilvēkam patīk sevi mocīt, patīk skumjas un arī tas, ka mazliet skumji. Patīk skumt pēc kāda... Vai tas patīkami? Nē, bet brīžiem liekas, ka savādāk nemaz nevar!
Vai vienmēr ir jāsmaida, ja nemaz to negribas darīt? Nē! Ja gribas raudāt, tad vienkārši jāraud.. kāpēc gan manīt sevi? Var citus, bet nekad sevi!!! Kaut varētu no tā izvairīties - sevis mānīšanas!
Meitene_
Kaut TU spētu dzirdēt manas domas, to ko vēlos es ( mazliet egoiste )! Tev nekas nav jāsaka, jādara - kaut vienkārši dzirdētu....
Varbūt vienkāršāk pateikt, bet arī tas nav tik vienkārši... NEKAS NAV VIENKĀRŠI!!!