|
Jun. 15th, 2010|03:16 am |
|
Vakardienas feinākā lieta bija pa parku skrejošais ežulis. Pirms tam gāju cauri sētām, pleijerī skanēja LM.C, un kaut kā atmiņā atausa vasaras vakari Ozolniekos, uz būvdarbu treilera jumta un zvaigžņu skaitīšana. Atmiņu spēles caur mūziku. Tas ir bezmaz vai tāpat kā skatīties vecas bildes un atcerēties mūžsenus notikumus, un izjust aizmirstas sajūtas. Nezinu-tas ir labi, vai slikti-vēl nevaru izšķirties. Dažreiz tas viss ir absolūti nevietā un nelaikā. |
|