| |
[Apr. 4th, 2011|12:29 am] |
Pagaišnakt pamodos, panikā kliedzot "Kail!" ("Kyle XY" laikam ir atstājis ietekmi, ha). Murgsapnī mani vairākkārt mēģināja nogalināt un vēlvisādas briesmas.
Jau 2. dienu riteņojam apkārt. Nokritu tikai 1reiz - sasniegums un pašprieks. Braucamrīks ir sveiks un vesels, kaut kur starp abām pilsētas daļām pazaudēju zābakam papēdi. Kliboju, klabu un jūtos bēdīga. Šon mācīšos braukt ar vienu roku un rādīt pagriezienus.
Aizbraucām uz Zirgaudzētavu pie zirdziņiem. Viens no viņiem mums pamatīgi ieņirdza sejā, pārējie centās noignorēt. Esmu safanojusies, šodien dosimies turp atkal. Jāsatiek kādu atbildīgo, jāapjautājas par iespēju doties pie viņiem apkopt zirgus.
Ar ik dienu arvien vairāk galvā iešaujas pavasaris. Dīvaini neizskaidrojams pozitīvisms un prieciņš par visu. Varētu bezmazvai visu pasauli samīļot. Bet ne tagad. Tagad laiks Futuramai. Ripinoties izdomāju, ka gribas atkal vēlreiz visas sezonas nopētīt. |
|
|
| |
[Apr. 4th, 2011|11:53 pm] |
| [ | music |
| | Foo fighters-these days | ] |
Pie pavasara sākšanās ir atsākta arī fiziskā nodarbināšanās. Jūtu, ka ar stundas vingrošanām un mazām riteņošanām ir par maz, prasās sevi nokaut līdz pēdējam, tā, ka kājas ļimst un viss sāp nedēļu. Ja apņemšanās izturēs līdz rītrītam, tad būs jādodas skriet. Ne varu uz vietas, ne istabā nosēdēt. Te iezīmējas ziemas beigs, pēdējais laiks līst no ziemas migas ārā. Drīz arī atlikušie sniegi būs pazuduši.
Citronmelisas tēja ir brīnišķīga, Guano Apes jaunais albis galīgi ne visai, par Foo Fighters vēl nesaprotu, bet 3. dziesma tikai skan, neko vēl nevar gribēt. |
|
|