| |
[Oct. 7th, 2010|01:25 am] |
| [ | music |
| | Want to hear you sad. | ] |
Pamazām organismā atkal sāk rasties vēlme sēdēt augšā naktīs un mocīties ar celšanos no rītiem. Ļoti garšo pīpēt un tēja ar citronu, un sāk pietrūkt cilvēku. Ar sarunām, filmu vakariem un visām pārējām muļķībām. Pietrūkst kaut kādas mistiskas pagājušā rudens daļas. Vēlme pēc tik ļoti daudz kā. Bet ar laiku, ar laiku. Pamazām aprodu ar darbu un strādāšanas laikiem. Ir labi. Jo vairāk iemācos, jo labāk paliek. Jānostabilizējas tur un jāsāk sakārtot pārējās dienas un laiku, kas pagaidām slīkst iekš milzīga ārprāta/"nekonegribu" bardaka. Bet rudenī tā nedrīkst. Ne taču. Vai ne?
Bet tā-joprojām kaķa klepus ar pašu kaķi kaklā. |
|
|