| |
[Aug. 16th, 2010|11:31 pm] |
| [ | music |
| | dzelzs vilks-lai arī tu būtu ar mani | ] |
Mēģināju no Piņķiem tikt līdz Jūrmalas šosejai - nekad tā vairs nedarīšu. Smiltis sejā, mašīnu izraisītās vēja plūsmas gāž nost no kājām un karstums iztvaicē visas siekalu paliekas mutē. Pārmaiņas pēc tiku līdz galam vien ar vienu mašīnu - iekāpu tajā un uzreiz atlūzu. Pārspīlētais karstums izraisa nogurumu tomēr. Ir ļoti patīkami būt mājās. Vēsas telpas un mammas smiekli. Un ākstīšanās ar sīko - kā kādreiz. Līdz ar pērkona iestāšanos, ar Daigu vilkām viena otru ārā. Salijām divas reizes - pa vidu paguvām iedzert kafiju un pasmieties. Negaiss pilsētā ir notriecis gar zemi pāris pamatīgus kokus. Nonācu pie atklāsmes, ka nekad iepriekš tik spēcīgā negaisā nebiju bijusi ārā. Dabas spēks ir tik brīnišķīgs! Bijība un bailes. Daiga gan mazliet nosmējās par manām bailēm doties kur tālāk - ja nu mani nosper zibens? Ha. Divas meitenes mums noskrēja garām peldkostīmos. Bet tagad gan - mierīgi jāiedzer tēju, jāmēģina sakārtot mazliet savandītās domas, jāpalasa grāmatu un jādodas gulēt. Rīt būs atkal jauna diena, vajadzēs jaunus spēkus. |
|
|