|
Apr. 14th, 2010|12:15 pm |
/Šodien Dievs ir sajucis prātā. Mīļā, ko lai vēl pastāstu Tev../
Tāda sajūta, it kā es atrastos rokas stiepiena attālumā no bezdibeņa malas. Un tā ar katru brīdi nāk arvien tuvāk un tuvāk.(bail, ka vienu rītu pamodīšos un bezdibens būs sevī ierāvis visu, kas man svarīgs) Nevaru beigt dusmoties uz sevi. Pati vien esmu veiksmīgi sagrāvusi savu kāršu namiņu. Bet ganjau arī šis bezcerīgums pāries, tāpat kā visi iepriekšējie, līdz šim bijušie. Ar laiku, ar laiku. Tas ir viss, kas ir - laiks. Un Kaukuļa balss tumbiņās. Un mīļā, siltā aizlienētā šallīte ar visām domām. |
|