Dažkārt pati brīnos, kur rauju tādu agresivitāti. Vēl vakardien runāju par to, ka nav ko lieki uzprasīties uz kašķi un kautiņiem. Tas nav vajadzīgs. A pati... Nebiju ne dumīga, ne uzvilkta, bija pilnīgi parasta pirmdiena... Gāju mājās pēc pasēdēšanas ar draudzeni pa tradicionālo maršrutu- pa Tērbatas ielu. Kā jau ierasts klausos pleijeri un nepievēršu īpašu uzmanību uz apkārt notiekošo. Eju pāri ielai pāri zaļajai gaismai, bet tur nez kāpēc taksītis brauc atmuguriski (gandrīz jau uz ietves) ielas pretējā pusē. Tā nu sanāca, ka man aizškērsoja ceļu ar savu interesanto manevru... Ko dara Zemene? Vai viņa normāli apiet apkārt pa priekšējo pusi? Nē... Zemene no augšas paskatās vadītājam blakus sēdošajam pasažieram acīs un fokusē niknumā kādu mirkli, tad (tā kā taksis tajā mirklī stāvēja) gāju apkārt pa aizmuguri. Tad kad atrados pie bagāžnieka taksītis uzdod uz gāzi... protams redzot, ka es tur esmu. Un ta vietā, salektos un paietu malā, es uzdauzu uz taksīša bagāžnieka... sanāca visnotaļ foršs blīkšķis... un vēl nobļavos, lai viņš iet... Pati nezinu, kur rāvu niknumu, lai tā uzvestos. Nobiedēju pati sevi.