Ieva

Sen neesmu te bijusi, rakstījusi. Un ar "sen", es domāju - tiešām SEN, būs kādi divi gadi. Visnotaļ interesanti palasīt, ko esmu domājusi un rakstījusi pirms pieciem gadiem. Laba lieta tomēr ciba.

Dīvaini, kā viss ir noticis, kā mainījies. No 14gadīga skuķa par 21 gadus jaunu sievieti. No pamatskolas līdz stabilam darbam. No pīpēšanas aiz mājas stūra, līdz atmešanai. No dzerstīšanās pa pagalmiem, līdz Bailey's vakarā kopā ar mīļoto. No pilnīgas bezatbildības esmu izaugusi par atbildīgu cilvēku. Un pašai man par sevi visnotaļ prieks.

Tikai vienmēr ir kaut kā žēl... tā visa labā, kas pazūd laikā kopā ar slikto. Toreiz mēs bijām daudz - draugi, paziņas. Tagad jau gadiem daudzus neesmu satikusi. Un tā man patiešām ir žēl. Būtu interesanti paskatīties un atcerēties, kas mēs bijām un kas mēs esam.

Vai tu mani atceries?