Ieva

varbūt es nēesmu normāla... man bail, ka viņš pazudīs... vismaz man liekas, ka mūsu attiecības nav nekādas stiprās, kuras spētu izturēt attālumu... vai pārlieku tuvumu. bet varbūt es kļūdos, varbūt... es ceru...

fuck... es nožēloju, ka neiegāju čatā ātrāk... bet es nezināju... ja jau viņš mani meklēja... bāc, vienmēr kad viņš mani izmisīgi meklē viņš pasaka kaut ko sliktu...
man bail...
acīs zogas asaras... par visu šito... par šito murgu...
kāpēc tad, kad viss ir labi, kādam varenākam tas ir jāizjauc ?

es zinu ka man nav par ko sūdzēties. es zinu, bet... man ir bail... patiesībā tas arī viss, bail zaudēt to, kas man ir tagad... aj...
nu ko lai dara, ka es vienkārši iemīlos... un riktīgi iemīlos, un slikti, ka zinu, ka arī viņš mani mīl... bāc... es gribu... aizmigt un nepiecelties...