| Ar sakniebtiem zobiem ... [es un viņš] |
[25 Aug 2006|05:21pm] |
Ar sakniebtiem zobiem,
caur smaidu mēs ejam.
Tik rokas maigas,
kvēlas tik mūsu sirdis.
Nav vairs tikai ilūzijas.
Līdz mērķim mēs ejam.
Tagad kā mazi bērni-
par to mēs smaidam.
Es kādreiz teicu- nebūs,
un tā ari ieskaidroju sev.
Es kādreiz teicu- nenotike,
un pati tam noticēju.
Ar sakniebtiem zobiem,
caur smaidu mēs ejam.
Nav ne vairs robežu,
ne ērkšķotu rožu.
Nu viss ir mūsu-
[manās un viņa]
maigās rokās.
Bet rīt mēs celsimies-
par nākotni lemsim!
|
|