Šodien ar G bijām uz Fiftija 50 šeidiem. Nu, es biju gaidijusi lielāku sūdu. Tāda mēreni izklaidējoša, drusku smieklīga filmiņa. Viserotiskākais mirklis man šķita tas kurā Viņa iekodās zīmuļa galā un tamdēļ Viņš stigrāk pieķērās galdam. :D

Kas Tev liek stingrāk pieķerties galdam, vai sajust ceļus trīcam?

Dienas prieks- vienu izmēru mazāka apakšveļa.

Meh...
Tas pats Fifty's vien ir, tikai par sajūtām vairāk. Tas labi.

Vai Tu zini ko var izdarīt ar sešiem chopstickiem un sešām gumītiņām?

Ak cik smieklīgi- masturbējot izmantot baltos redīsus. Laikam jābūt diezgan izmisušai.

"If my husband is the only person I get to have have sex with, for the rest of my life, I will get my vagina sewed shut. Yes, he is that bad. It's not sex, it's not making love, it's getting humped on. So not worth it."

Diez kapēc cilvēki tā dzīvo, moka sevi? Kaut kāds emotional attachment's?

Es kādreiz ļooti kāroju pēc šāda.

 

"His groan as my lips encircled him was rich and made me feel not unlike a goddess. I licked him languorously, taking my time and enjoying the moment his hands clenched to grab the duvet, the way his body arched and stretched as I began to wring the pleasure from him. It had been a while since I’d had the chance to do this, and while I wasn’t planning on being too mean on the teasing front, I had no intention of ending it too soon either. I took my time and, finally, when he came, stroking my hair and whispering my name, I felt a strange sense of achievement. Don’t get me wrong, I wouldn’t be putting it on my CV or anything, but it felt lovely, and I fell asleep with a smile on my face."

/ un vai Tu, manu draudziņ, arī kādreiz esi juties lepns par savām orālajām prasmēm?

Es arī būtu ļoti laimīga pabraukāties bembja bagāžniekā, ja pie stūres sēdētu Jason Statham .

Vakar iesāktās grāmatas iespaidā- gribu vairāk- nevis vienkārši mazliet fiziski sāpīgi. Gribu zināt, pamēģināt, saprast. Pazemojuma sajūta, pilnīga pakļaušana laikam ir tas iztrūkstošais elements.

Smieklīgi izklaidējoš tas Sokolova jaunais raidijums.

Jūtos kā beigta plekste, ļoti beigta. Vajadzētu, lai kāds tagad kātrīgi uzšauj, ieper dīvību.

Daudz laimes Susuriņ :*

Jēziņ!!! Un viņš katru rītu 09:00 savās extra extra apspīlētajās biksēs, dibenu grozīdams, aizskrien gar maniem logiem un es, muļķe, katru rītu lieku modinātāju, lai to nenogulētu. Un tad tā sexīgā "jūsošana" vēstulēs.

Tāds pilnīgi vai bērnišķīgs prieks.

Greizsirdība ir tik pretīga. Pilnīgi vai gribas teikt, ka to vajadzētu iekļaut slimību alfabētiskjā rādītājā. Man liekas, ka gads jau rinķī, bet sirds aizvien pārlec sitienu.

/mierā muļķe, mierā!!!

Ļoti patīk, mazliet uzbudina ja uzrunā uz JŪS. It īpaši tad ja rakstiski un krievu valodā.
Šidien tik daudz.