Akdievs fui. Sāpīgi murgoju. Pamodos asarās.
Vajagot izstāstīt, lai nepiepildās
/ Lai piepildās VIŅAM, bet man nenāktos to pieredzēt.
VIŅŠ rakstija tai citai dzeju, veltija tik skaistus un maigus vārdus. VIŅŠ rādija bildes, kur viņi abi kopā, laimīgi. Es ļoti raudāju, ļoti sāpēja. Es ļoti priecājos, jo VIŅŠ bija laimīgs.
Kāds vispār sakars. KĀDS??? WHAT THE HELL.
/ Es visu saprotu, zinu, pieņemu, bet prieškam šitādus sapņus.
Rara avis - Post a comment
_delusion_ (_delusion_) wrote on April 9th, 2014 at 01:19 pm