ir tā, ka šobrīd pati sev riebjos līdz mielēm.
esmu apjukusi pati savās domās.
es par viņu domāju lielākoties tikai seksuālā kontekstā, tad kamdēļ man sāp, kamdēļ man šķiet, ka es gribu arī viņa sirdi, ne tikai miesu? vai es pati sev būtu iestāstijusi, ka ir tā?
es saprotu, ka viņš pret mani kā pret call girl un es atļauju viņam tā- kad gribās pasvilp un es atnākšu. vai viņš ņirgājas par mani? patiesi? kamdēļ viņš 'svilpj' tik reti? es esmu tik slikta, vai mūsu ir tik daudz?
kapēc es sevi moku, kas man kaiš.