Izlasīju sevi līdz sākumam. Nekā laba vai priecīga neatradu. Kaut kāds sāpīgs un skumjš un čīkstīgs viss. Tikai par Helmi vērtīgas piezīmes.
Iemetās krampis sprandā.
Labrīt

Viens nu gan droši ir skaidrs. Ja es turpināšu tik daudz gulēt, tad neizlasīšu pat to jau iesākto grāmatu.
Un kafiju vairs gandrīz nemaz negribas.

Blaknes?