Dažbrīd tāda reāla, īsta, fiziska lomka. Kā pēc alkohola, narkotikām vai vēl kā. Un man likās, ka vienkārši ilgoties un gribēt ir stulbi.

Slepenais crush aicina uz randiņiem, kafiju, saulrietiem. Es kautrējos. Un kaut kas ar viņu gan jau nav lāgā. Un kur tad es tādu zilu pakaļu un muguru vispār varu iet? Ja nu kafija beidzas gultā.