Vakarnakt VIŅA mēle mani aizveda vēl nepieredzētā, biezā, siltā un melnā tukšumā. Īss, bet tik sasodīti fantastisks brīdis. Pēc tam es smējos, man ļoti ļoti nāca smiekli, tādi īsti un patiesi, laimes smiekli. VIŅAM pieder mans pirmais orālais orgasms. Būtu man kāds medālis, obligāti būtu to piespraudusi VIŅAM pie krūts. Susuriņš.

/Mēs kniebjamies turpat jau divus gadus un vakar VIŅŠ pēkšņi, pēc tam, kad beidzis, izdomāja man pajautāt vai es izsargājos! Vēlreiz ļoti sanāca smiekli.

Vienvakar es ļoti sabijos, man šķiet, ka sirds pirlnīgi uzmeta kūleni. Es iekodos Viņa plecā, es tā daru, tā ir nekontrolējama rīcība, impulss, uz ko Viņš mani sagrāba aiz žokļa un man šķita, ka tūdaļ iepļaukās. Viņš mani sabāra, man nobira izbīļa asariņa.

/ Nedrīkst man sist pa seju, nekad un neviens, izņemot VIŅU.