Pirmo reizi mūžā, roku uz sirds liekot, varu apgalvot, ka gribu būt viena. Gulēt viena, būt tukšā dzīvoklī, būt es. Absolūti neraksturīgi man, kas laikam nozīmē, ka Viņš mani salauzis tā kā vēl neviens. Nav bijušas ne histērijas, ne nerimsotši asaru plūdi, ir tikai liels, milzīgs tukšums, aizvainojums, daudzi neatbildēti jautajumi.
Es pārdzīvošu, es veinmēr pārdzīvoju :)

Pilnīgam mieram gan aliek sameklēt no stings attached gultas biedru, pāris reizēm nedēļa, bez tā nekā. Es laikam esmu nelabojama nimfomāne šī vārda labākajā nozīmē.