Nu kapēc? Kapēc???
Man būtu nepieciešama prāta, nē domu, nezinu, izslēgšanas opcija. Ak dievs, cik muļķe es sev reizēm šķietu.

Lūdzu dievs šoreiz pamanīt laikus to smalko robežu starp es to varu, man viss ir labi un ak dievs viss ir slikti, antidepresantiem un ārsta. Vēl labāk būtu, ja nevajadzētu vispār, ja viss šādi arī paliktu, viegli un nepiespiesti.

Saskumu kaut kā. Varbūt, ka viss nemaz nav tik labi kā man likās.
Nē, muļķības. Ir! Jābūt.