Kā kuram. Es gāju bez dajebkādām ekspektācijām. Bet tā biaj pirmā reize mūžā, kad es teātrī no sirds applaudēju par aktieru sniegumu. Par emocijām, kuras viņi par 99,99% brutāli apslāpēja, lai pašiem uz skatuves nebūtu jāraud par to stāstu, ko pasniedza. Īpaši labi to varēja redzēt sēžot Dailes teātra mazajā zālē trešajā rindā. Viss tik tuvu, ka tās patiesības priekšā jūties ļoti kails.
Bet jā, man teica, ka par to izrādi nav viduvēju viedokļu - vai nu ka ļoti patīk, vai ka ļoti sūds. Tāpēc es uz tiem nepaļāvos, bet vnk noskatījos pats.