|
KATRĪNA BOZIS, DADZIS `83
Saulainā, gājputnu nemiera cauraustā septembra pēcpusdienā pēc kārtīgi atsēdētām darba stundām Kokainis izgāja no savas iestādes uz ielas.
Viņš vēl nezinaja, ka trolejbusā sēdēs blakus savas sievas nākamajam, jau trešajam, vīram, ar kuru viņa drīz dosies laulības ostā. Viņs, protams, nepazīs šo vīrieti.
Viņs vēl nezināja, ka, izkāpis no trolejbusa, satiks skolas gadu draugu, kurš būs jau nopircis biļeti, lai aizceļotu ar vilcienu. Viņi ieies kafejnīca, lai pusstundiņu parunātos par dzīvi, bet nosēdēs tur trīs stundas. Viņš nezināja, ka pavadīs draugu uz vilcienu, kupejā abi aizpļāpāsies, pēc tam iesnaudīsies un Kokainis neizkāps vis tai pašā vakarā no vilciena Rīgā uz perona, lai dotos mājup, bet tikai nākamajā rītā, stundā, kad dzied gaiļi, mazā Lietuvas pilsētiņā.
Viņš vēl nezināja, ka, nopricis biļeti mājupceļam, apjukumā iesēdīsies nepareizā vilcienā, noguris snaudīs un izkāps uz perona kādā Ukrainas miestiņā.
Viņš vēl nezināja, ka tajā rītā būs ļoti izsalcis. Ka ieies turpat stacijas restorānā, ēdīs kā zvērs un domās - ko gan tur Rīgā pašlaik dara viņa iestādes jaukais kolektīvs un mīļotā sieva. Viņš nezināja, ka pagadīsies sirsnīgs cilvēks, kam Kokainis izstāstīs savas nedienas.
- Divas dienas tu jau kaē darbu, pie viena grēka var paķert klāt vēl nedēļu, - cilvēks teiks un pierunās Kokaini aizšaut uz Tālajiem Austrumiem pazvejot lašus. Tas liksies tik vilinoši un otrreiz mūžā vairs nepiedzīvojami, ka Kokainis ļausies likteņa vilnim.
Viņš atgriezīsies tikai pēc mēneša iespaidu pārbagāts kā murds, kas pilns ar zivīm.
Tajā septebra dienā ap pulksten pieciem pievakarē, iznācis no darbam viņš vēl nezināja, ka pēc pusotra mēneša viņam te iedos vilka pasi ar ierakstu darba gramatiņā. Sieva, kad viņš būs pārradies, sataisīs traci un iesniegs pieteikumu laulības šķiršanai. Viņi izšķirsies, samainīs dzīvokļus.
Viņš vel nezināja, ka viņa otrā sieva ielas krustojumā sadauzīs žiguli, kas viņiem būs palicis pēc laulības šķiršanas ar pirmo sievu, un viņam būs nepatikšanu vairāk nekā saprašanas.
Neko tādu viņš pat nenojauta. Tāpēc, izgajis uz ielas, viņš ļoti pieklājīgi atsveicinājās no sava priekšnieka un nopirka uz stūra pušķīti asteru sievai. |