man skiet ka wisapkaart kriit degoshas uguns laapas... un es seezhu taam widuu... esmu liecinieks wisai ellei kas sheit atweerusies... es gribu neredzeet un censhos wairs nesaklausiit waardus kas duras man sirdii... man ir tik saapiigi dziiwot shajaa nesaskanju wirpulii un apzinaaties ka es neko neesmu speejiiga dariit... wien noraudziities cilweekos kuri kaa uzwilktas marionetes kliedz wiens uz otru bet manaa klaatbuutnee smaida... itkaa es nebuutu dzirdeejusi kas noticis aiz sienas... plaisas kluust arwien lielaakas... un man bail ka reiz wiss waretu saluuzt... briiziem paarnem izmisums... es ezinu ko dariit jo manii neklausiisies... es nezinu ko teikt jo arii teeloju ka nenojaushu to ko nweelas man raadiit... bet es wairs neesmu mazinja... taa kas sawaam lelleem staasta ka taas esot bijushas tikai eenas kas striidas... es nezinu kaa naw bail tureet rokaas trauku tik trauslu... taadu wieniigo... just kaa tas saak krist no slidenam rokaam... bet dziiwot un turpinaat izlikies neko nemanaam... es nezinu wai man ko teikt... warbuut bail paarliecinaaties ka waardi jau sen ir sheit lieki... un bezspeeciibas smagums gulstas uz sirds... man ir gruuti atrasties sheit... sleepts satraukums,asaraas meerceetas balsis... taas paraug kliedzienos... un es satruukstos no asaam bultaam kas strauji ietriecas man tiesi sirdii... aizcirstas durwis... tik saspringts gaiss... liidz manij atnaak dusmu smarzha... reizeem negribas sheit atgriezties...
es nezinu wai man ir karsti... lai gan salst... un augums ir kaa aukstiem swiedriem paarklaats... saap galwa no kliedzieniem.. mani paarnem bailju wai warbuut riebuma krampji.. es redzu tik daudz apwainojumu un kluudas... tik skaidri...
kaut es spetu shos dzirkstoshi dzidros kristaaus dot par spoguli un gaismu...