Deg... Manas dweeseles spaarni izmirkushi naida indee kas tos saeed... Man taa saap,ka nespeeju wairs iztureet... Laujiet man aiziet... Es nezeeliigi mokos saapees,bet dzirdu kaa tepat blakus kaads smejas... Ar kliedzienu nokriitu zemee un palieku tur gulam... Wairs naw speeka pat elpot... Es meeginu... Bet atskan waids... Mans kreisais spaarns... Es paskatos un redzu,ka tas ir salauzts... Tik nedabiskaa lenkii tas izliekts paarklaaj zemi... Es nespeeju pakustinaat... Tad peekshni mani apdullina asas saapes... Es bezspeekaa saljimstu... Wiss klusst tumss... Atwieglota sajuuta-liekas ka mirshu... Bet atkal smiekli... Kaads wienkaarshi pamilkojies... No wisa speeka iespeeris pa manu salauzto spaarnu... Aiz saapiem liekot mirkli nemanaa krist... Tas asinjo... Es saapees kliedzu... Bet naids kaa skaabe arwien turpina saeest spaarnus... Tas izdedzina taos robus... Kaa ugunii nokaiteets dzelzs,kas asi izduras cauri dziiwai miesai un liekot karstaam asiniim noteceet... Taa es degu asinojot... Taa saap,ka ir gruuti paelpot... Katrs elpas wilciens liek nodrebeet... Kaads tuwojas man,tur kur es gulu uz aukstaa brugja... Katrs solis noklaudz arwien skalaak... Man wairs naw speeka pat paskatiities... Mani paarnem uguniigas saapes... Skiet ka manu labo spaarnu kaads rautu nost... Un es saprotu ka nu wairs pat tas nepaliks wesels... Arskan plososs kliedziens un es briinos kaa tas speejis no manis izlauzties... Taa saap... Es beidzot meeginu pacelt galwu no zemes lai paskatiitos... Bet taa atkriit atpakal... Tikai plososhas saapes... Skiet ka tas turpinas muuziigi,kad dzirdu smejoshaa paaridariitaaja soljus attaalinaamies... Man ir bail no taa ko redzeeshu,tomeer ar peedeejiem speekiem paskatos... Es notriisu shausmaas... Caur nezeeliigaam saapeem no manis pluust asinu straumes... Un tikai tad es pamanu,ka wairs neesmu balts... Esmu piemircis asiniis... No mana spaarna izpluust dziiwiiba tumshsaartaa tonii... Pacelju acis augstaak un sastingstu... spaarnaa ir sadurti triis dunchi... Tas ir piedurts pie zemes... Shii neticamaa cietsirdiiba mijas ar saapji wilnjiem... Es weel arwien nespeeju noticeet shiis pasaules nezeeliibai...
Smejoshais barinsh attaalinaas... Un atstaaj mani wienu... Uz auksta brugja ar wienu lauztu spaarnu un otru ar dunchiem cardurtu... Asinjojam un saapes kliedzam... Wienaldziigi atstaaj nomirt... Es gribu aiziet no shiis pasaules... Tad es wairs nejutiishu saapes... Atstaat izmociito kermeni un laut dweeselei aizlidot... Bet tad es sajuutu kaa paar manu waigu norit saapju asara... Es beidzot saprotu ka mirstoshs esmu arstaats uz kaada sliekshnja... Kur aiz stiklota loga miit kaads engelis... Un sirdij tik tuws... Izsapnots katru nakti,izgaisis katraa iluuzijaa un miileets tik stipri,cik nu wien mazaa sirsninja speej,kuraa ar neizdzeeshamiem burtiem ir ieraxtiits winja waards... Smeldziigas saapes ilgaas peec vinja un uz luupaam tik silts un maigs skuupsts... Skaistaakie mirkli un wismiilaakaa buutne uz shiis pasaules... Bet nepiepildiita miilestiiba... Tik tiira un patiesa... Aiz muuza lielaakaas kluudas notikusi atteikshanaas no otras-arii mani weel arwien miiloshas-sirds... Es juutu,ka leenaam mirstu... Gribas pasaukt,bet drosmes nepietiek... Es sliikstu asaraas jo man ir tik zeel... Zinu,ka wairs nekas nesajutiishu winja silto plaukstu tik maigi paarsliidam... Ka winja elpa wairs nekad neatkausees manu sasalusho sirdi... Ir gruuti aiziet,weel peedeejo reizi otra aciis neiegrimstot... Aiziet,kad esi gataws atdot wisu,lai kaut tikai uz mirkli sajustu sho otru buutni sew blakus... Kaut tikai uz mirkli,ja man wairaak naw lemts... Es zinu,ka mans sauciens winju wienmeer pie manis atwediis... Bet man bail,ja nu weel winsh nespees piedot... Un es mirstu shajaa weelmee buut kopaa un bailees wilties... Lai arii zinu,ka winsh ir gataws atkal man blakus buut,nedroshiiba nepamet... Kluust tik auksti,un asinu pelke mani ieskauj no wisaam puseem... Es mirkstu asaraas... Wai mani weel kaads speetu atrast?... Paspeet laikaa un atgriezt pie dziiwiibas... Nu jau otro reizi... Kaads speetu?... Es zinu,ka wins ienmeer... Bet man wairs naw speeka ciiniities ar naawi... Es padodos taas apskaawienam,kas remdee manas saapes... Es aizeju... Bet zini engeliit,lai arii wairs nekad nebuushu tew blakus,es tewi wienmeer miileeshu...
Un no debesiim peekshnji saaka krist sniegpaarslas... Tik baltas... Un mirushaa engela spaarnus,asiniim klaatos,apklaaja... Lai arii tiem wairs newajadzeeja lai buutu silti... Debesis bija tik skaidras un spiideeja meeness-tik spozs... Atkal nakts bija laawusi aizmirst saapes kaadam... Maakonji... Ak,kaa tie speej mainiities... Tie kluust rozaini saarti... Tuwojas riits... Uzaust pirmie saules stari,un no salda miega modies engelis aiz stiklotaa loga,naaca... Pie otra,gataws piedot... Bet ar kliedzienu asaraas mirkstot tas sastinga... Redzot winju... Sawu otro dalinju gulam uz sawa sliekshnja... Bez dziiwiibas... Un noliecaas paar to... Triicosha roka paarsliideeja paar neziiwo staawu,kas sastindzis zem sniega segas... Ar wienu lauztu spaarnu... Un otru ar triis dunchiem caurdurtu... Saapees izmociitu... Lai arii mirushu,bet weel arwien sirdii dziiwu...
Wisi war dziiwot un ar arii mirt... Bet arii tad,ja kaads no diwiem aiziet... Juuas paliek... Jo miilestiiba... Taa ir nemirstiiga... Un tas kuram pieder tawa sirds tajaa wienmeer dziiwos... Taapeec necenties aizmirst... Naw weerts... Ja otrs wairs naw tew blakus... Tad miili winju tikpat stipri kaa liidz shim... Winsh ir engelis un sapnjos tewi wienmeer sasildiis zem sawiem spaarniem...
When you cried I'd wipe away all of your tears... When you'd scream I'd fight away all of your fears... I held your hand through all of these years... But you still have... All of me... I've tried so hard to tell myself that you're gone... But though you're still with me... I've been alone all along...