- 16.9.09 00:01
-
reaglaieteiktu pastaigas cik vien bieži var.. kaut kur tālāk no Daudz cilvēkiem un bailēm . + piekrītu faktam,ka varbūt tas ka ja sunīti paņem ļoti agri prom no mātes.. viņam prātā rada kaut kādu to baili, jo arī savu es dabūju mēneša vecumā un zinu arī citus suņus kuri tik mazi paņemti ir ar kaut kādu "baili" un uzpurni likt tikai cilvēkos, + tie vienkāršie no ādas jau neizskatās tik baisi:) + ņemt visur līdz. cik vien var... un daudz staigāt, lai prāts tam sunim brīvs:) kā cilvēkam, jo vairāk kustas, jo vieglāk..:) + ņemt līdzi tās pīkstošās mantas, tas pīkstiens ir maģisks pat stresa situācijās.., kaut varbūt ja suņam bail no skrējējiem.. tev pašai jāsāk skriet.. un jāskrien kopā ar cilvēkiem kuri brauc ar velo, vai skrituļo.. palēnām un gan jau pierastu, ka tas nav nekas Tāāāds.., bet jebkurā gadījumā domāju, ka daudz mīlestības un kustības un suns ar laiku izaugs prātīgāks. mans 5 gadu vecumā bij izcils ar visu savu baili.. 10.gadu vecumā ir parādījušāš citas jautrības.., bet galvenais visu darīt tā, lai jums tā KOPĀ būšana būtu ar prieku.