tā lūk!

Aug. 9th, 2010 | 09:46 am

es atceros, kā mēs vienu nakti gājām cauri vērmanītim un tincinājām draudzeni par to, kāpēc vņai nepatīk puisis, kuram viņa ļoti patīk. ārstējām, ka uz randiņu ir jāaiziet, ka nevar jau neko zināt un šorīt es pamodos un domāju, ka viss tas ir pilnīgs marasms.

es un neviens cits nevienam nav parādā nekādas iespējas, ja vien nav klikšķa. neviens nevienam nav parādā iepazīšanās laiku, ja nav klikšķa vai ķīmijas. nevienam nav jāsamierinās ar it kā labāko variantu, ja nav ķīmijas. ja nu ir viena dzīves daļa par kuru varam parūpēties un izdzīvot kā pašiem tīk tad nu tā ir mūsu mīlas dzīve. es tagad piecirtu kājiņu, paņemšu telefonu un pateikšu visu, ko domāju!

tiešsaite | komentēt {3} | Add to Memories