seven inches from the midday sun

Jul. 6th, 2010 | 10:25 am

Pirmais, ko es iedomājos, kad atveru mājas durvis un tā tveice un bezgaiss iesitas man sejā ir merso no "Svešinieks". dzīvības vērtība, eksistenciālisms my ass, bet tā saule un tā tveice..m-m-m!
Lūk, šēžu es darbā pie ventilatora, dzeru ūdeni un skatos, kā dārznieks remontē sprinklerus un nesparotu, kāpēc viņš kreklu nevar novilkt. It kā nemaz kustēties negribas, bet tik un tā vienīgais,kas nāk prātā ir riesta dejas un viss gaiss smaržo pēc seksa. lūk, to es saucu par entuziasmu.

tiešsaite | komentēt | Add to Memories


...

Jul. 6th, 2010 | 03:52 pm

it kā jau nav labais tonis ņirgt vai runāt par citiem ļaudīm, bet tas ir pāri maniem spēkiem to nedarīt. ja veči var pie ziņu pludmales bildēm pīkstēt, ka latvijā visas viņas ir resnas, tad es varu kaut ko līdzīgu...
man pārsvarā nav iebildumu, ja vīrieši izskatās slikti jo var jau gadīties. man nav iebildumu un man pat patīk, ja vīrieši izskatās labi, bet man ļoti, ļoti, ļoti nepatīk, ja vīrieši izskatās pārāk labi. visi tādi vienādi vaifbīteros, board šortos, jēzenēs, mazu sunīti uz rokas.

tiešsaite | komentēt {6} | Add to Memories