vo, maitas, māāāāāāāāāitas!

Sep. 16th, 2009 | 10:23 am

vispār es zinu, ka nedrīkst uz cilvēkiem dusmoties, ja viņi grb kaut ko labāku, kaut ko vairāk. es agrī gribētu gribēt, bet man nesanāk. es nevaru ziedot mirklīti labajūtas kaut kāda augstākā, labākā vārdā, kas patiesībā var nemaz nepienākt.

tad, kad didzis aizgāja viņš neko neteica. vēlāk teica, ka viņš neesot gribējis ģimeni ar mani, ka viņš vēl tik jauns, tik zaļš, ka jāceļo, ka jāmācās. patiesībā es ļoti sakautrējos,nē, es sajutos tā it kā es būtu stulbā vecene, kas grib viņu sagūstīt kredītu, netīru pamperu un vēmekļu važās un dancot viņam uz galvas, dēmoniski smejoties par viņa nebeidzamajām mocībām. labi, labi, brīvība tomēr svēta lieta.

aizgāja brīvību baudīt. daudzi jau aiziet, brīvību aliņā paslīcināt, ballītēs ar smukām meitenēm. pārmest jau nedrīkst, toties sajūta gan draņķīga!

tiešsaite | komentēt {10} | Add to Memories