1 - May 31st, 2009

reizēm šķiet, ka pasaule būtu daudz vienkāršāka, ja draugi mazāk uzticētos draudzenēm un draudzenes vairāk draugiem un vice versa. Vai vienkāršī visi kaut kā vairāk ticētu labajam pasaulē, lai nebūtu galējību.

galu galā diez vai kāds apzināti meklē otru cilvēku, kura dzīvi padarīt par elli un pamest stūrī šņukstot. un es zinu, ka bez cīņas padoties nedrīkst, ka drāmu burt arī nevajag, bet gribās un, ka viss nav tikai melns un balts un, ka viena vai otra stulbums neattaisno kļūdas, kuras pieļauj es arī zinu, ka nemitīgi neatskatīties pār plecu ir grūti, ka neuzstādīt pārākās prasības ir grūti un neshēmot ir neiespējami.  

 

upd. un lielākoties cilvēki viens otrā iemīlas nejauši un pajūk viss, jo nebija lemts. lielākoties taču neviens pie tā nav vainīgs, ne!?

mazāk jāmeklē skolas biedri draugos un vairāk jāskatās spogulī.

tā tad, ja kāds izdomā man kādreiz atdzīties mīlestībā, tad esnoteikti gribētu, lai fonā skanētu eltona džona I guess that's why they call it the blues.  Skumji, bet līdz mielēm romantiski.