1 - April 25th, 2009

un kā jau katru pavasari un vasaru ļaudis sāk čivināt, ja lindai nākamajā dienā jābūt agri no rīta darbā, tad iepriekšējā vakarā visi puikas smukāki un gudrāki kļūst, meitenes mazāk iziet ielās, alkohols lētāks un galvenais garšīgāks. vispār viss ir tik labi, labi, ka pašai jau no tā salduma slikta dūša.
vakar testasteronu saostījusies atsteberēju, butiski aizsteberēju mājās, uzliku modinātāju. pamodos stundu vēlāk. būtībā pamodos tajā brīdī, kad man jau bija jābūt darbā. pati aptuveni pusminūti patīksminājos par sevi, ka biju jau drēbes sakātojusi glītā kaudzītē jau vakar.kāda es apdomīga.

ak, jā. stāsts nav par manu ballīti, kāda nu tā mums ir. smuki pasēdēt un pakulstīt mēles! stāsts ir par to, ka mans sen nozudušais mojo ir atgriezies. pat tad, ja ne pilnībā tad drusku ir. šad un tad autobusa šoferi atkal uzsmaida, smuki puikas samulst ik pa laikam un ik pa laikam pat ir kāds ar ko pakoķetēt. nu ja, nu ja, kur ir tur rodas. te nu pēkšņi ir man mīļotais, tad atkal nav, tad neko nevar saprast, tad skaipā ar mani nerunā, es uztraucos...kāpēc es uztraucos? es taču neko negribu, bet tomēr gribu!