celties bez modinātāja

12:19pm: svarīgs brīdis. jārunā pareizās lietas, jāturas kontekstā, bet es īsti neko nepasaku.
pēc divām nedēļām, apcerot tēmu netieši saisītu ar jau aizgājušo neizdarību, saprotu, ka un ko vajadzēja tobrīd darīt.

1:25pm: pie visā tā šmeminisma vainīgi ir fakin čaļi.

5:18pm: kā neizvēlēties naktsmājas. ceļojot franciju, Limoges
ieradāmies pilsētā pirms pusnakts. bijām nokavējuši kāroto ikdienas bageti pēc mūžumežu staigāšanas.
vajadzētu atrast kādu labi biezu krūmāju vai tamlīdzīgu slēptuvi, lai liktos uz auss. [kāpēc vispār braucām iekšā tai` pilsētā?]
atrodam kautkādu mūri, tagad tikai jāpārlien pāris metru augsto betona čupu, lai tiktu dārzā ar pamatīgi saaugušiem dažnedažādiem zaļumkrūmiem.
izskatījās baigi labi, ha, sak` - ideāls spots.
rīts. pamodina durvju aizciršana, lūriķēju pa spraudziņām zaru kumšķī un saprotu, ka izlaists suns laukā. nu ir dirsa.
bet vējš pūš virzienā no suņča, tāpēc nolemjam ieritināties un nekustīgi nogaidīt.
pietika ar pāris minūtēm, kad zvērs jau [varēja dzirdēt kā viņš osta gaisu] bija matrus.. maz, no mūsu slēpņa..
taču vējš joprojām nebija mainījies un suns drīz arī ietinās atpakaļ iekšā, jo lija lietus.
šņikšņak, 'ņindzā' pār mūri - atpakaļ uz ielas un fiksi pēc kārotās bagetes ar pienu brokastīm.