Johohō

Thu, 03 Jan 2008 19:00:40 GMT

Āh. Truli sēžu pie datora un eju bezjēdzīgās lapās un rullēju ar peli tās uz aukšu/leju. Un klausos visādas vecas dziesmas. Stulba sajūta, kad tu centies, bet nekas tā īsti arī nesanāk. Aij. Es eju gulēt.

Fri, 28 Dec 2007 20:10:10 GMT

Eh. Man pat nav spēka neko ierakstīt. Domāju, ka rīt saņemšos un uzrakstīšu atskaiti par šām dienām. Bet pagaidām besis, turklāt nesaprotu kāpēc d/g fonts izmainījies. Izkatās papretīgi.

Wed, 19 Dec 2007 13:01:02 GMT

Kamēr citi atpūšās un izbauda haļavas pilno pirmsbrīvlaika nedēļu, mēs rukājam.
Pārāk daudz dekoru, alkohola un bezmiega šonedēļ.

Tikko pamodos, aiziešu papeldēt un tad taisīt savas sveces. Eh.
Galva sāp, vēders tukšs. Jūtos iztukšots. Vajag ātrāk brīvdienas un Ziemassvētkus.

Es šito vairs nevaru izturēt.

Sun, 16 Dec 2007 19:30:08 GMT

Diena izvērsās bišķi citāda, kā biju domājis. Biju tik tikko izgājis no mājas, lai ietu uz autiņu, bet piezvanīja Santa. Un tā nu gāju pie viņas, lai taisītu sveces. Diezgan laikietilpīgs process patiesībā. Līdz kkādiem pussešiem tur noņēmāmies. Jā, un es paņēmu no Santas savu aromātisko. Slikti, bet tajā pašā laikā labi. >:) un ejot mājās uztinu, apstājos krustojumā un lēnā garā uzvilku. Un dūmi mutuļoja, tik gaiši, tik daudz, turklāt vēl sajaucās ar aukstuma radīto dvašu un tad viņi bija vēl vairāk. ^^ vienkārši kaifujuš. :D

Sun, 16 Dec 2007 09:58:29 GMT

Family Affair bīts ir vienkārši graujošs manām ausīm. :)
Let's get it crunk, we gonna' have fun!

Move your feet.

Sun, 16 Dec 2007 09:10:53 GMT

Ir pienācis šās neveiksmju nedēļas pēdējais rīts. :) Ceru, ka viss ies uz augšu. Bet bija tiešām pretīgi - kā tāda miskaste, pusslims vilkos uz skolu, tur atzīmju līmenis kā no kalna gāzās lejā un viss čakarējās, jutos tik pretīgi. Vēl superīgs moments bija, kad ceturtdien pēc nenormāli sūdīgas algebras ieskaites uzrakstīšanas aizeju uz bufeti, jūtos emocionāli&fiziski sagrauts, nopērku sev pusdienas un eju apsēsties. Un kas to būtu domājis - sēžos un sols izrādās salauzts un es noveļos uz grīdas. Un visa pasaule griežas, liekas visi skatās un smejās. Un es tur tā sēžu pāris sekundes un domāju, cik vienā momentā cilvēks var sevī uzsūkt daudz neveiksmju. Un tad es piecēlos un aizmetu to solu. Un tas bija tik stulbi. Es nespēju savaldīties, viss tas stress un sūdi manī radīja agresijas uzplūdus. To nedrīkstēja pieļaut. Pēc tam gulēju mājās un domāju, cik tas bija nepareizi. Bet nu jau vairs neko, vienkārši jācenšas nekad tādas lietas nepieļaut, izslēgt&izdzēst tādus stulbumus no sava opciju klāsta. Es esmu vienkāršs cilvēks, es neesmu nekāds agresīvs psihopāts, vienkārši es vairs nespēju izturēt. :/ un piektdien man vienkārši nebija spēka aiziet vairs uz skolu. Domāju - kā gan varu izveseļoties, ja visu laiku ceļos, eju, staigāju, brīdī, kad man būtu jāguļ mājās un jādzer tējas un jāveseļojas. Tā nu paliku mājās, palaidu ģeometrijas ieskaiti garām, līdz ar to vēl viens nv un atzīme vēl smuki nokrītās. Jā, un tad vakarā braucām pie Kristām. Bet līdz tam es paspēju vēlreiz papildināt savu nelaimju klāstu šonedēļ - pie Lauras uzspēru pa Zanes milzīgo balonu, tas atsitās pret skapi uzlidoja gaisā un trāpīja pa lampu, tā iešūpojās un atsitoties pret nākošo lampu izšķīda. Nice. Nu jā, bet pie Kristām bija baigi forši, man patika. Ierakstīju tādu labu CD ar visādiem pozitīviem oldskūliem - Sunshine Reaggae, Raindrops Keep Falling On My Head, Stand By Me utt. :) Tas bija jauki, sēdējām tādā čillā, pīpējām pīpi un vienkārši labi atpūtāmies. Man dikti patikās. Jā, tad Laura un Arturčiks gribēja braukt prom, un es negribot viņiem pievienojos. Jā, un sekoja vēl viena nelaime - pa ceļam uz mājām Kristas mamma iebrauca bedrē un pārsita riepu, un liekot rezerves riepu, saprata, ka nav pareizās atslēgas, lai disku noņemtu. Super. Un es tur biju klāt, es, kas uzsūca pagājšnedēļ visas pasaules nelaimes uz sevi. Bet nu nedēļa ir garām, un nelaimes beigušās. Vismaz viņām ir jābeidzās. Vakar staigāju pa savu kvartālu, stāvēju tagadējās 4. pamatskolas stadionā, saules apspīdēts un austiņās skanot tām pašām dziesmām, kas pie Kristas, un smaidīju. Jutos laimīgs. Domāju par visu, kas man ir un sapratu, ka man ir daudz. Vairāk kā citiem. Un tas ir jānovērtē. Un tajā stadionā vairs nav tā kalna, kur ar Rolandu bērnībā gājām ar plēvēm šļūkāties ziemā. Noārdīts līdz ar zemi. Stulbi. Un tad gāju mājās pa Tērvetes ielu, smaidīju un ik pa brīdim lēkāju un griezos kā Ieva Doze, man tas patikās. Vienkārši saule tik spoži spīdēja, mūzika tik labi manās vidēji lielajās austiņās skanēja un jutos labi. Tiešām labi. :) Un Tērvetes iela tagad tik smuki sataisīta, ik pa posmam koki sastādīti un izskatās vienkārši nice. Bet tomēr - tagad mans mazais ghetto čigānu ielas posmiņš vairs nebūs kā agrāk. Tagad vienvirziena ielas vietā būs divvirzienu, būs liela satiksme, daudz cilvēku. Bet man tā patikās, kad vasarā gulēju savā saules pielietajā istabā, skanēja lieliska mūzika un es tā izgāju ārā, pārgāju pāri ielai un apsēdos un soliņa. Izvilku no kabatas tikko uztīto aromātisko, piešķīlu un lēnā garā ievilku. Un apreibu. Un tāds priecīgs atgriezos mājās un ievēlos gultā. Un jutos lieliski. Man pietrūkst tās čillīgās sajūtas. Man vajag sauli, vasaru, atpūtu. Un jāpaņem no Santas mana aromātiskā, man tomēr viņu tik ļoti patīk ik pa brīdim uzvilkt. Tas liek justies labi. Atslābināties. Tagad aizbraukšu uz Ruļļiem, pēc stundas autobuss jau. Pastaigāšos, paelpošu svaigu gaisu. Un vēlāk vēl šis tas jāizdara. Jāuzraksta literatūrā kkāds pārdomu darbs un vajadzētu Santai kko par SMF uzprasīt, jo es līdz šim esmu bijis baigais haļavčiks un neko īpašu neesmu darījis. Bet vienkārši, es neesmu nekāds līderis, es neko neuzņemos, es tikai plūstu. Ja man saka - es daru, ja nesaka - nedaru. Un man neviens neko nesaka. Man laikam vajag, lai kāds mani kontrolētu, motivēti, pakaļ skrietu un aizrādītu, tikai tad kkas notiks. Citādi es sapūšu bezdarbībā. Tralalallā, aizrāvos ar rakstīšanu. Bišķi jāatpūšas un jābrauc uz Ruļļiem.

Fri, 14 Dec 2007 13:39:01 GMT

Apsaldēju degunu un atskrēju atpakaļ mājās, haha. :)
Gāju gar Rūpniecības ielu un atcerējos, kā pirms gadiem 10 mēs abi ar Rolandu tur pie FRG braukājāmies ar riteņiem. Nezinu vai tagad tur vēl aizvien ir, bet agrāk tur bija tādi milzīgi smilšu kalni, kas ik pa gabaliņam apauguši ar zāli. Un tā mēs tur nez cik daudzas reizes braucām ākstīties. :) Tas bija tik forši!

Fri, 14 Dec 2007 12:44:15 GMT

Istaba pielieta ar sauli. Tik skaisti! Iziešu ārā pastaigāt, par spīti tam, ka esmu pusslims. Vienkārši pārāk skaisti izskatās, jāizbauda mirklis laimes.

Thu, 13 Dec 2007 11:53:27 GMT

When the power of love overcomes the love of power, the world will know peace.

Lieliska Jimi Hendrix atziņa.

Thu, 13 Dec 2007 11:20:08 GMT

Neveiksmes mani vajā uz katra stūra.

Wed, 12 Dec 2007 08:54:27 GMT

Man draugu Ziemassvētku pastā ir viens apsveikums! (:
Cik jauki!

Wed, 12 Dec 2007 08:43:47 GMT

Šī ir pretīgākā nedēļa, kādu pēdējā laikā esmu piedzīvojis. Esmu apslimis - minimāla temperatūra, minimāls klepus un pamatīgi sāp kakls komplektā ar pamatīgām iesnām. Un iedomājies tik - šī ir pēdējā mācību nedēļa jau, pirmdien pēdējā diena, kad izliek atzīmes. Un to, ka šī ir pēdējā mācību nedēļa es uzzināju tikai svētdien. Aijš. Un katru dienu pilns ar kkādām ieskaitēm, bet es taču esmu slims! Pff. Respektīvi - guļu mājās un eju tikai rakstīt ieskaites. Es jūtos pretīgi, peldēt arī nevaru. Un man nav ne jausmas kā savilkšu tos galus ar mācībām. It kā līdzīgas situācijas ir bijušas kaudzēm un vienmēr ir izdevies visu nokārtot, bet nezinu kā būs šoreiz. Vēl pirms pāris nedēļām viss mācību ziņā šķita lieliski, vidējai atzīmei bija jābūt tuvu 8, bet tagad.. Nu gan jau vēl kko izspiedīšu, bet nu vispār atzīmes nekad nav bijis mans pašmērķis vai kkas primārs, arī ja piemēram tagad dabūšu pāris nv, jo kko neuzrakstīšu - nu man ir vienalga, galvenais ir tas, ko es zinu, cik daudz es zinu un, kas mani interesē. Atzīmes - tas ir simboliski.

Vakardien noskatījos divas Prison Break sērijas no tām ko biju iekavējis, vēl 2 palika. Nu tā - bišķiņ interesanti, maigi sakot. Es brīnos kā tie scenāristi strādā, kā var visu to izdomāt. Tāpat arī Eņģeļos&Demonos - viss, ko Dens Brauns tur rakstījis šķiet tik reāls, neliekas kā izdomājums, bet kā patiesa dzīves situācija. Un to reālismu jau piešķir tas, ka visas aprakstītās vietas, mākslas darbi - tas viss ir īsts. Diez kā viņš to visu izdomāja? Salikts kopā vienkārši kā miljons mozaīkas gabaliņu, tik smalki viss aprakstīts. Piemēram, diez Bernīni veidotais West Ponente cildnis tiešām norāda uz Illuminati vai Brauna kungs to izdomāja? Tik interesanti!

Man vienkārši gribētos dzīvot savu dzīvi mierā, bez stresa, tāpat vien plūst visam cauri. Bez apvainojumiem, bez pārdzīvojumiem. Man riebjas skatīties un klausīties tajos ļaunajos jokos, izmestajās frāzēs ko cits citam velta. Pretīgi. Viens muļķis apvaino citu, bet to, ka pats ir sūds nemaz neredz. Nožēlojami. Tāpat zinu, ka ir daudzi cilvēki, kas gan jau mani tāpat izsmej. Es nezinu, man vienkārši gribas no tā visa izvairīties. Tāpat skolā - arī tagad man tur būtu jābūt, bet es neesmu. Guļu mājās, lasu grāmatu, mācos, skatos TV, bet nu pašlaik principā slimoju. Atnāku uz skolu rakstīt angļu valodas ieskaiti, uzreiz foršās frāzes - ou, Krišjānis skolā, apnika mājās gulēt!? Nu tā izsmejoši. Un priekš kam? Kāda viņiem pie velna darīšana, kā es pavadu savu dienu, ķipa paši cilvēki ar baigo potenciālu. Nu labi, es jau nezinu, iespējams ir arī, bet vienalga - kādas viņiem tiesības man kko pārmest. Un ir stulbi apzināties, ka tā notiek ar visiem - visi visus izsmej, apvaino, nievā. Aiz muguras, vai acīs, tas jau ir cits jautājums, bet fakts paliek fakts.

Bet es vienkārši vēlos dzīvot savu dzīvi mierā, bez stresa. Kopā ar cilvēkiem, ko mīlu. Man nevajag ne kaut kādas ekstras, ne smalkas mašīnas, ne milzīgu māju. Es gribu svaigu gaisu, baltu plašu dzīvokli, velosipēdu, mieru, Lauru un mammu. Man vairs neko citu nevajag.

Un starp citu, man aiz sienas dzīvo paveca krievu tante, kurai ir četri kaķi. Un viss. Patiesībā ļoti žēl. Viņa skaļi runā ar kaķiem, jau cita neviena nav. Es gribētu, lai man, kad būšu vecs, būtu kāds ar ko parunāt.

Jāēd daudz jogurts, jādzīvo veselīgi, jādomā labas domas un jācer, ka kādreiz viss būs labi. Tā, kā es to vēlos.

Mon, 10 Dec 2007 10:14:12 GMT

Walk like warriors, we were never told to run -
Explored the world to return to where my soul begun,
Never looking back or too far in front of me,
The present is a gift,
and I just wanna BE!

Pārāk spēcīgi. :)

Vakardiena bija vienkārši lieliska. ^_^ plašāk gan vairs neko nerakstīšu. :P
Un es esmu apslimis, damn.

Sun, 09 Dec 2007 07:13:46 GMT

Tikko mamma pavēstīja kārtējo superfaktu - dāņi ražos cukuru ar "Jelgavas Cukurfabrikas" zīmi.
Nopirkuši brendu, acīmredzot.

A mums jau pašiem nevajag, nafig. Bet kkādi dāņi var ražot sintētisko sūdu ķipa kā "JCF". Pff.

Debilā valdība. Točna kkas nav ar galvu kārtībā. Nē, nemaz nav izdevīgi mums to cukuru ražot. Leiši gan var, viņiem viss kārtībā. Mēs gan visu likvidējam un noslaukam CF līdz ar zemi, lai nevar atjaunot. Moš ekonomikas attīstība nesamazināsies, moš cilvēki nezaudēja darbu, moš zemniekiem nav jēga vairs audzēt bietes.

Nu nav viņi normāli.

Sun, 09 Dec 2007 06:49:12 GMT

Nu vot. Izrunājāmies un nu jau atkal visi visu saprot. :)
Un tā vienmēr vajag. Jo reāli nevar jau neko sarunāt vai izprast caur skypu vai īsziņām.

Vakardien tā domāju, cik patiesībā iepriekšējā vasara bija pozitīva. Atceros, kā vasaras sākumā ar Artūru likām bruģīti +30*C un cepāmies ārā. :) Biju tā nodedzis, ka knapi rokas varēju pacelt. Aizgāju uz baseinu un peldu un viss sūrst.
Un visas tās dienas, kad es autoostā izkāpu no sava autiņa un aizgāju līdz Rimčikam pēc vakariņām un tad sēdēju Rainīti, novilcis kreklu, ēdu un saulē cepinājos. :) Tagad tas viss liekas tik super. Un kā no rīta 7os gāju uz autiņa, rīti vienmēr likās tik dzestri, tādi atspirdzinoši, saule tikko virs mājām sākusi spīdēt. Un nepaiet ne 2 stundas, kad pulkstens deviņos jau saule karsē nejēgā. Man tas tā patika! :)

Un pēc tam, kad beidzu strādāt - 7os pieceļos un domāju, ko lai dara. Ķipa baigi daudz man tie varianti bija - uzvelku mazos, sarkanos lifeguard šortus, tank krekliņu, baseina čībiņas, paķeru somu, plejeris uz ausīm un aidā - viens pats braucu uz jūru. :) Un tad, vilcienā jau būdams, tikai sāku meklēt vēl kādu, kurš gribētu ar mani braukt. Un tad tur gulēju saulē, tik karstā, tik spilgtā. Tas bija vienkārši super! :)

Lai tā ziema iet galīgi! Es gribu vasaru!

Sat, 08 Dec 2007 16:42:23 GMT

Nu tad tā. "Dienas" kauss beidzies un mēs esam nu jau 13-kārtējie uzvarētāji. :)

Pašam nu tā tīri neko - 5. vieta 50 m brīvajā 25.38 un 3. vieta 100 m brīvajā 56.56. Nu īstenībā jau vajadzēja ātrāk - 50nieku čista gribēju iziet no tām nolāpītajām 25s. Un 100nieks - tur jau cita runa: vienkārši kakls nenormāli pa nakti sāka sāpēt. Sāpēja jau 4dien vakarā, 5dien it kā viss bija ok, bet pa nakti sākā sāpēt pa jaunam. Divreiz cēlos un sūkāju tabletes, tad no rīta gāju pie Zelmas pēc Coldrexa. Un, damn, 100tā cīnījos, bet nevarēju izpiest. Pēc finiša likās, ka tas kakls vienkārši eksplodēs, kapitāli sāpēja un likās it kā kāds rīklē būtu iebāzis adatu un man tur iekšas durstītu. Bet nu svarīgi jau tas, ka tomēr kopvērtējumā uzvarējām.

Jā, nu pēc tam pēc ilga laika ievilku un uz pozitīvas nots atbraucu mājup, skanot Laid Back - Sunshine Reggae, hah.

Tikai pretīgi tas, ka Laurai ķipa besis sēdēt mājās, viņai apnicis, ka visu laiku viņu pametu un kkur braucu. Ok, es saprotu, ka stulbi viņa jūtas, ja aizbraucu uz nedēļu vai divām, bet pusotra diena!? C'mon. Nu jā, es protams arī ilgojos, bet ko man darīt? Nepeldēt? Nu neiespējami. Un stulbi bija tas, ka viņa vakardien vakarā atraksta, lai braucu mājās pie viņas, ka esmu viņai vajadzīgs. Nu kā lai es braucu kkur sacensību vidū, pusvienpadsmitos vakarā, Saldū, lietum gāžot? Moš tomēr es un mani punkti tai komandai bija vajadzīgi? Nu kā var kko tādu prasīt no manis, es nesaprotu. Ķipa, pamet visu un brauc pie manis. Vispār brīžiem šķiet, ka viņa mani galīgi nesaprot. Tāpat kā es drošvien viņu.

Damn. Nu nav pārāk labi. Jā. :|

Tue, 04 Dec 2007 15:45:36 GMT

Paslēpties un izvairīties no vispasaules stresa.

Mon, 03 Dec 2007 16:48:14 GMT

Bāc, man šorīt tā negribējās iet uz skolu, nu tik ļoti negribējās. Bet, kad aizgāju, tad viss tomēr tā tīri neko izvērtās. Tā jau laikam parasti arī ir - ķipa liekas, ka būs baigi traki, gaida pilnīgs murgs, bet beigās viss ir ok. Tā brīvi uzrakstīju ieskaiti grāmatvedībā, vācu valodu arī tā tīri neko norunāju. :)

Tagad dzeru vācu alu, Agita atveda no Berlīnes. :) Tik jauki, ka atcerējās. :) Un Lauriņai atveda kaudzi ar saldumiem. Nu cik nu kaudzi - divas milzīgas pakas, vienā želejkončas, otrā kreisis Mars. Bet alus garšo labi. :)

Un Brencēns pārgulēja ar Vitu. Pag, kas ir Vita? :DD Lol, kkāda mistiskā meitene. Bet, ja godīgi tā arī nesapratu - pārgulēja vai nē.

Un Agita ar Či-Či-Čikinu! :) Tādi jaukie. :) Katru starpbrīdi pa telefonu runā, hah.

Un šodien dabūju jauno JSPS krekliņu, tik nice. Nekad nav bijis tik labs, turklāt Nike. Vienīgi žēl, ka aizmugurē nav uzraksts Jelgavas Specializētā Peldēšanas Skola, bet gan vienkārši uz vienas piedurknes sānā uzdrukāts sporta skolas logo. Bet tāpat izkatās super! :)

Blabadadah. :) klausos Solar remiksēto Gym Class Heroes - Cupid's Chokehold ar Guru. Stulbs tags - Guru piedaloties Guru. :D aij, bet man besis labot.

Un pats dīvainākais, ka tagad te tā sēžot, klabinot pa tastatūru un lēnā garā dzerot visnotaļ garšīgo aliņu, man biš promiles asinīs, smadzenēs vai nu kur tur sakāpa. :)

Visnotaļ pozitīvi! :)

Par daudz smaidiņu! :)

Sat, 01 Dec 2007 08:44:04 GMT

Nu vakardiena patiesībā bija diezgan interesanta. Tajā SMF konferencē/seminārā redzēju vienu aizraujošākajām prezentācijām, kādu līdz šim esmu skatījis. Uzstājās kāds Mārtiņš Gineitis, stāstīja par mārketingu, uzņēmuma veidošanas principiem. Un reāli tā prezentācija bija tik laba, visu laiku iesaistīja publiku, vārdu sakot, bija interesanti skatīties. Nu jā, tad vienā momentā es ar viņu padiskutēju, viņš pajautāja manu vārdu un pēc tam mani laikam zināja puszāle. :D Un beigās iedeva kkādu SEB kalkulatoru + pildspalvu, izskatās jau glīši. It kā jau nieks, bet tomēr patīkami.

Nu jā, paši savu prezentāciju arī norunājām tīri tā neko. Un pēc tam vēl kkādi jaunieši pienāca klāt un jautāja vai ir iespēja iegādāties mūsu uzlīmes. Nu protams, ka ir! :D

Vēlāk sagaidīju Lauru un aizgājām uz Beovulfu. Man jau patika - interesants un spraigs sižets, nebija pārāk jēli. Vienā momentā vienkārši šoks - filmas beigās Beovulfs cīnās ar pūķi, ķēdē karājoties, un mēģina iedurt ar dunci viņam sirdī, bet nevar aizsniegties. Tad viņš nogriež savu roku, lai var tālāk izstiepties, bet viņam nokrīt duncis. Nu un tad viņš ar kailām rokām aizstiepjās līdz viņa rīklei (jo pūķa sirds atrodas rīklē) un ar kailām rokām to izrauj.

Te tev nu bija bērnu varoņsāga! Bet man tiešām patika, par spīti, ka tur Naumanis vai Rietuma, īsti neatceros, kurš no viņiem, vāji novērtēja filmu. Bet ir labi. Un kaila, lai gan datorizēta, Angelina Jolie arī ir vienkārši super. :) Un Rejs Vinstons ar tīri tā neko.

Ak, jā, un viņas sejas izteiksme tajos brīžos ir vienkārši neaprakstāma.
Es gūstu baudu no tā, ka viņa gūst baudu.

Thu, 29 Nov 2007 12:20:30 GMT

Es kļūdījos par ziemu.
Viņas nav.
Laiks ir maksimāli pretīgs.
Tāpat kā viss pārējais uz doto brīdi.

Es eju gulēt.

Wed, 28 Nov 2007 20:30:57 GMT

Tikko ieraudzīju foršu bildīti. Tur rakstīts -

Things To Do Today:
1. Get Up
2. Survive
3. Go Back To Bed

Ideāli.
Manas dzīves stratēģija.
Šodienu esmu pārcietis, tagad iešu gulēt.

- Arlabunakti, Krišjāni!
- Lai tev saldi sapņi, Kriš!
- Paldies tev, mans dārgais draugs.

Wed, 28 Nov 2007 17:17:30 GMT

Āh. Ārā tik skaista ziema! ^_^

No rīta ejot uz skolu skatījos kā kokiem vienā pusē viss balts no nakts puteņa, izskatījās amizanti. Un pa dienu skraidīju pa pūdersniegu un saulīte tik labi spīdēja. Tā spoži! Ne tā kā līdz šim! (: Cerams, ka beidzot rudenis galā un sākusies ziema!

Fri, 23 Nov 2007 07:14:55 GMT

Vakar bija diezgan interesanti! Vārdu sakot, Latvijas Nacionālajā teātrī risinājās slēgtais nekustamo īpašumu firmas "Latio" pasāciens. Un kāds kungs manai mammai iedeva divus ielūgumus. Tā nu sanāca, ka arī es tur tiku. Doma tāda - brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laiku" teātra izrāde, bet pirms tam visi tiek aicināti uz glāzi vīna. Nu realitāte bija tāda, ka vakardienas vakarā teātrī bija pulcējusies daļa Latvijas sabiedrības krējuma. Es manīju Domburu, kuģotāju Māri Gaili, protams, pašu "Latio" īpašnieku Štīnu (laikam tā viņu sauca) un Rīgas Piensaimnieka šefu. Bet tur jau bija pilns ar cilvēkiem, kurus nezināju, tā kā gan jau vēl bija kāda mazā Latvijas zvaigznīte. Jā, un tā "glāze vīna" - miljons oficiantu staigā un piedāvā baltvīnu un sarkanvīnu, stāv arī uz galdiem. Vienkārši pilns ar to vīnu, pietiktu veselam garnizonam. Un tādas superuzkodiņas arī - grauzdētas kanapē maizītes ar dillēm un šķiņķi, lavašs ar lasi un tunci, kanapē ar ar garnelēm! Un Baltajā zālē spēlēja neliels orķestris četru vīru sastāvā - viens klavieres, viens vijoli, viens kontrabasu un viens akordeonu.

Un tā nu es tur tā stāvēju savās kurpēs, tvila biksēs un žaketītē, malkojot vīnu. Un jutos kā filmās! Tik prominents pasākums! Nekad tādā nebiju bijis līdz šim. Tiešām kā filmās, kad rāda aristokrātu balles, tikai šeit neviens nedojoja, vienkārši simtiem cilvēku baudīja dārgu vīnu un izcilas uzkodas.

Nu jā, un tad sākās teātris. "Mērnieku laiki" - kad skolā bija jālasa, nelasīju ne grāmatu, nedz skatījos arī filmu. Vienkārši, manai uztverei pārāk garlaicīgi, nu ok, beigas ir labas, to zinu, bet citādi boring. Laikam esmu par prastu. Lai nu kā - sākās izrāde, es biju izdzēris trīsarpus vīna glāzes, saēdies maizītes un skatījos izrādi. Ķenci tēloja Jānis Reinis, ļoti patika, vienīgais saistošais varonis izrādē. Zāle pārpildīta, viss pieelpots, ļoti karsti. Mēs sēdējām lūzeru vietās 2. balkonā. Nu es tā sēžu, atbalstos ar galvu un rokām pret balkona malu un turpinu skatīties. Sēžam diezgan tālu, it kā visu redzu, bet sejas tāpat grūti saskatīt. No redzes sasprindzinājuma un karstuma sāk acis krist ciet, izrāde arī garlaicīga. Un ko tu domā? Es aizmiegu! Pirmā cēliena vidū es paņemu un aizmiegu! :D Kādas 20 min nogulēju. Nu tik stulbi! Attapos, kad noslīdēju no tās balkona malas. Eh. :D

Lai nu kā, kad pamodos, pirmais cēliens tik pat kā bija beidzies un gājām starpbrīdī. Tur, protams, atkal stāvēja kaudze ar vīniem, bet šoreiz uzkodu vietā bija miniatūras kūciņas/groziņi. Es tad ņēmos nogaršot tos, bet vīna vietā ņēmu sulu, lai atkal neuznāktu miegs, lol.

Nu jā, turpinājums sķita nedaudz saistošāks. Izrāde kopumā 3.5 h gara. Un diezgan garlaicīga, bet toties pasākums gan bija izcils! (:

Tagad man būtu jāiet uz sportu, bet neiešu, jo baseinā atstāju savas krosenes. It kā jau skapī ir arī t-mac'i, bet man besis viņus vilkt un pēc tam vēl stibīt uz baseinu, tas sporta maisiņš man arī palika tur, bet somā nav vietas. Šodien vēl LR jauniešu čempis jāpatiesā. Jāpaskatās kā Reinis tur plēsīs. 53 sprinta čempī! Šķiet nereāli. Laikam labas šaibas. :D

Mon, 19 Nov 2007 19:38:16 GMT

Tagad man liekas, ka iepriekšējais ieraksts bija galīgi stulbs un jūtos kā muļķis.

Mon, 19 Nov 2007 18:52:32 GMT

Man baigi gribas jaunu velosipēdu! Nākošvasar, kad strādāšu, noteikti par pirmo algu nopirkšu jaunu! Veco aizvedīšu salabot un atstāšu mammai, lai var braukt uz Ruļļiem ar riteni ne ar autiņu vai Jāni. Tomēr, pozitīvi viņai izkustēties! Bet pats pirkšu jaunu un pēc tam braukāšos! Man tā gribās, tas liekas tik forši. Kad biju maziņš vienmēr par to domāju - uzkāp un tik minies, saule spīd&mati plīvo. Un tik brauc, brauc, brauc. Vienalga kur! :) Man tā gribās!

Valsts svētku brīvdienas tā tīri neko pavadītas. Neko jau īpašu nedarīju (esmu tak sēne), bet nu tāpat. Lai gan īpaši atpūties nejūtos. Uzzināju, ka rīt VIDā jāprezentē mācību firma un tikko paprasīju Tomiņam kas un kā tur un viņš teica, ka taisīs kkādu prezentāciju un Santa uz ašo meistaros produkciju. Bet ko es!? Forši, tagad jūtos kā sapļaks, izmantotājs. Bet ko tad man darīt? Pff. Blablabla.

Būtu interesanti ielūkoties citu cilvēku domās, vai kaut vai vienkārši uzzināt, ko viņi domā par mani. Nez es kādam patīku? Vai nepatīku? Tas vispār mani sasodīti interesē - kā visi citi mani uztver. Diez viņi ir aizdomājušies, ko es domāju, ko es daru? Diez viņi zin, ka esmu sēne un kaut vai esmu sabiedrisks&runātīgs, tāpat nekur neeju, ka man patīk vienkārši gulēt mājās, un mūzikai skanot lasīt grāmatu? Man liekas, ka neko viņi nezin, tāpat kā es neko nezinu par viņiem! Var vienīgi pafantazēt, ko katrs dara, ko domā, kas darās viņu galvās. Un, kā tad īsti viņi visi uztver mani? Man liekas, ka es jau šeit saputrojos, bet nu neko darīt.

Vēl man patīk, ka šeit apakšā var rakstīt, ko es klausos. Man vienmēr liekas, ka kāds to izlasa un ievēro, jo es vismaz tā darītu! Bet vai citi arī tā dara? Man gribas, lai arī iekš Last.Fm man veidotos pēc iespējas sakarīgāks mūzikas tops, kas parāda, ko patiešām klausos, ja nu gadījumā kāds skatās! Bet patiesībā tas ir tik stulbi, jo reāli, ja pat kāds apskatās, tad tikai uz brītiņu un vēlāk tāpat aizmirst! :D Jā, bet man baigi nepatīk, ka man topa 5. vietā atrodās Snoop Dogg, tas visu manu kvalitatīvo mūziku maitā! Un man pat ir lielisks ataisnojums, kāpēc viņš tur ir - es vienkārši pāris reizes noklausījos Tha Blue Carpet Treatment un Rythm&Gangsta (The Masterpiece) albumus, jo man vienkārši patika viņa balss. Tik harizmātiska, uz to brīdi bija vienalga par kādiem sūdiem viņš tur runā.
Bet viss pārējais mans tops, gan ir vienkārši lielisks un daudzi pat nezin, ko zaudē, piemēram, nenoklausoties abus Common albumus Be un Finding Forever. Vieni no lieliskākajiem albumiem, ko jebkad esmu dzirdējis, gan saturiski, gan melodiski. To pierāda kritiķu atsauksmes, Grammy nominācijas.
Tāpat arī John Legend - tik lielisks soul mākslinieks! Un daudzi pat nezin par ko es runāju!

Varu teikt - KĻŪDA!

Noteikti ieteiktu visiem, visiem noklausīties Common - "Be" un "Finding Forever" albumus - kopā tās ir tikai 23 dziesmas, attiecīgi pa 11 un 12 dziesmām katrā albumā, taču tās cilvēku noteikti var papildināt gan emocināli, gan sociāli, gan garīgi! Lieliski ietērpts vēstījums mūzikā!

Hahahaha, dižais melomāns ierunājās, lol. Ķipa es kko baigi saprotu!
Kaut gan - vairāk kā dažs labs noteikti!

Cik tas bija iedomīgi, tagad nokaunos..

NĀĀĀĀĀ. Bet vajadzētu!

Eh, aizmuldējos. :D

Lai nu kā, es runāju taisnību un nemeloju! Melot un izlikties citu priekšā - vissliktākais, ko var darīt.