16. Decembris 2007

• 16.12.07 10:44
• Ir pienācis šās neveiksmju nedēļas pēdējais rīts. :) Ceru, ka viss ies uz augšu. Bet bija tiešām pretīgi - kā tāda miskaste, pusslims vilkos uz skolu, tur atzīmju līmenis kā no kalna gāzās lejā un viss čakarējās, jutos tik pretīgi. Vēl superīgs moments bija, kad ceturtdien pēc nenormāli sūdīgas algebras ieskaites uzrakstīšanas aizeju uz bufeti, jūtos emocionāli&fiziski sagrauts, nopērku sev pusdienas un eju apsēsties. Un kas to būtu domājis - sēžos un sols izrādās salauzts un es noveļos uz grīdas. Un visa pasaule griežas, liekas visi skatās un smejās. Un es tur tā sēžu pāris sekundes un domāju, cik vienā momentā cilvēks var sevī uzsūkt daudz neveiksmju. Un tad es piecēlos un aizmetu to solu. Un tas bija tik stulbi. Es nespēju savaldīties, viss tas stress un sūdi manī radīja agresijas uzplūdus. To nedrīkstēja pieļaut. Pēc tam gulēju mājās un domāju, cik tas bija nepareizi. Bet nu jau vairs neko, vienkārši jācenšas nekad tādas lietas nepieļaut, izslēgt&izdzēst tādus stulbumus no sava opciju klāsta. Es esmu vienkāršs cilvēks, es neesmu nekāds agresīvs psihopāts, vienkārši es vairs nespēju izturēt. :/ un piektdien man vienkārši nebija spēka aiziet vairs uz skolu. Domāju - kā gan varu izveseļoties, ja visu laiku ceļos, eju, staigāju, brīdī, kad man būtu jāguļ mājās un jādzer tējas un jāveseļojas. Tā nu paliku mājās, palaidu ģeometrijas ieskaiti garām, līdz ar to vēl viens nv un atzīme vēl smuki nokrītās. Jā, un tad vakarā braucām pie Kristām. Bet līdz tam es paspēju vēlreiz papildināt savu nelaimju klāstu šonedēļ - pie Lauras uzspēru pa Zanes milzīgo balonu, tas atsitās pret skapi uzlidoja gaisā un trāpīja pa lampu, tā iešūpojās un atsitoties pret nākošo lampu izšķīda. Nice. Nu jā, bet pie Kristām bija baigi forši, man patika. Ierakstīju tādu labu CD ar visādiem pozitīviem oldskūliem - Sunshine Reaggae, Raindrops Keep Falling On My Head, Stand By Me utt. :) Tas bija jauki, sēdējām tādā čillā, pīpējām pīpi un vienkārši labi atpūtāmies. Man dikti patikās. Jā, tad Laura un Arturčiks gribēja braukt prom, un es negribot viņiem pievienojos. Jā, un sekoja vēl viena nelaime - pa ceļam uz mājām Kristas mamma iebrauca bedrē un pārsita riepu, un liekot rezerves riepu, saprata, ka nav pareizās atslēgas, lai disku noņemtu. Super. Un es tur biju klāt, es, kas uzsūca pagājšnedēļ visas pasaules nelaimes uz sevi. Bet nu nedēļa ir garām, un nelaimes beigušās. Vismaz viņām ir jābeidzās. Vakar staigāju pa savu kvartālu, stāvēju tagadējās 4. pamatskolas stadionā, saules apspīdēts un austiņās skanot tām pašām dziesmām, kas pie Kristas, un smaidīju. Jutos laimīgs. Domāju par visu, kas man ir un sapratu, ka man ir daudz. Vairāk kā citiem. Un tas ir jānovērtē. Un tajā stadionā vairs nav tā kalna, kur ar Rolandu bērnībā gājām ar plēvēm šļūkāties ziemā. Noārdīts līdz ar zemi. Stulbi. Un tad gāju mājās pa Tērvetes ielu, smaidīju un ik pa brīdim lēkāju un griezos kā Ieva Doze, man tas patikās. Vienkārši saule tik spoži spīdēja, mūzika tik labi manās vidēji lielajās austiņās skanēja un jutos labi. Tiešām labi. :) Un Tērvetes iela tagad tik smuki sataisīta, ik pa posmam koki sastādīti un izskatās vienkārši nice. Bet tomēr - tagad mans mazais ghetto čigānu ielas posmiņš vairs nebūs kā agrāk. Tagad vienvirziena ielas vietā būs divvirzienu, būs liela satiksme, daudz cilvēku. Bet man tā patikās, kad vasarā gulēju savā saules pielietajā istabā, skanēja lieliska mūzika un es tā izgāju ārā, pārgāju pāri ielai un apsēdos un soliņa. Izvilku no kabatas tikko uztīto aromātisko, piešķīlu un lēnā garā ievilku. Un apreibu. Un tāds priecīgs atgriezos mājās un ievēlos gultā. Un jutos lieliski. Man pietrūkst tās čillīgās sajūtas. Man vajag sauli, vasaru, atpūtu. Un jāpaņem no Santas mana aromātiskā, man tomēr viņu tik ļoti patīk ik pa brīdim uzvilkt. Tas liek justies labi. Atslābināties. Tagad aizbraukšu uz Ruļļiem, pēc stundas autobuss jau. Pastaigāšos, paelpošu svaigu gaisu. Un vēlāk vēl šis tas jāizdara. Jāuzraksta literatūrā kkāds pārdomu darbs un vajadzētu Santai kko par SMF uzprasīt, jo es līdz šim esmu bijis baigais haļavčiks un neko īpašu neesmu darījis. Bet vienkārši, es neesmu nekāds līderis, es neko neuzņemos, es tikai plūstu. Ja man saka - es daru, ja nesaka - nedaru. Un man neviens neko nesaka. Man laikam vajag, lai kāds mani kontrolētu, motivēti, pakaļ skrietu un aizrādītu, tikai tad kkas notiks. Citādi es sapūšu bezdarbībā. Tralalallā, aizrāvos ar rakstīšanu. Bišķi jāatpūšas un jābrauc uz Ruļļiem.
• Mūzika: Norah Jones - Come Away With Me
• 1 rakstair doma

• 16.12.07 11:56
• Family Affair bīts ir vienkārši graujošs manām ausīm. :)
  Let's get it crunk, we gonna' have fun!
  
  Move your feet.
• Mūzika: Mary J. Blige - Family Affair
• 0 rakstair doma

• 16.12.07 21:24
• Diena izvērsās bišķi citāda, kā biju domājis. Biju tik tikko izgājis no mājas, lai ietu uz autiņu, bet piezvanīja Santa. Un tā nu gāju pie viņas, lai taisītu sveces. Diezgan laikietilpīgs process patiesībā. Līdz kkādiem pussešiem tur noņēmāmies. Jā, un es paņēmu no Santas savu aromātisko. Slikti, bet tajā pašā laikā labi. >:) un ejot mājās uztinu, apstājos krustojumā un lēnā garā uzvilku. Un dūmi mutuļoja, tik gaiši, tik daudz, turklāt vēl sajaucās ar aukstuma radīto dvašu un tad viņi bija vēl vairāk. ^^ vienkārši kaifujuš. :D
• Mūzika: Mary J. Blige - Family Affair
• 0 rakstair doma