Zane
Recent Entries
7/28/24 04:00 pm
uz jūras pusi pabraucot trāpās skaisti nosaukumi ielām - Kreimeņu, Kāvu, Lietus. man patīk, ka man vajag pajautāt google, kas ir kāvi.pabraucu garām āboliem piebirušai sētmalei.
vismaz pāris reizes biju gatava izlēkt no autubusa kāda ceļmalas kaķa dēļ.
agru rudeni vēstoši pīlādži uz katra stūra.
atbraucu uz jūru skatīties vētru, bet piedāvājumā šodien bija tikai tāds vēl pazaļš mierīgums. ķēru to pašu ciet.
nezinu, no kura esmu pārņēmusi ieradumu ēst, kad kaut ko lasu.
7/28/24 08:24 am
tas ir kā likums. kad nekas cits manā dzīvē nav labs, vismaz grāmatas trāpās labas. gribētu tā rakstīt par seksu, par mūziku kā Jenny Erpenbeck grāmatā "Kairos". ļoti priecājos, ka kaut ko tādu var uz dullo atrast tepat RCB plauktos. paņēmu skaistā vāciņa dēļ un arī dēļ tā, ka uz vāka pieminēts - grāmata saņēmusi šī gada International Booker Prize. es jau sen biju pelnījusi palasīt kaut ko tik perversu, tik sulīgu, tik citādu. "will you come to my funeral?" - tagad man gribas to pajautāt M. tagad man gribas uz Berlīni.vakardiena izkusa, visādi rosoties.
tā īsti apsēdos pie savām domām tikai, kad jau bija satumsis.
iedomājos, ka G. tagad kaut kur pie sava ezera droši vien sabiksta ogles, varbūt iedzer kaut ko labu no līdzpaņemtās blašķītes.
labi, ka vēl ir cilvēki, par kuriem vari domāt vienīgi kaut ko tādu.
kā Tu domā, vai es šodien satikšu Misteru Ūsas? ja jā, vai viņš būs tikpat melnbalts?
7/26/24 07:31 pm
Šodien bariņš jauniešu ar milzu mugursomām plecos bija sasēduši netālu no centrālās stacijas biļešu kasēm. Kādu mirkli paklausījos viņu čalošanā, bet nesapratu, kas tā par valodu. S. to noteikti būtu zinājis. Būtu pat piegājis klāt un varbūt pat uzrunājis viņus. Drusciņ jau saskumu gan. Bet ne tā ļoti.Vēlāk nolija pēkšņs lietus. Mēģināju to pēkšņumu bildēt pa virtuves logiem, bet visās bildēs tas drīzāk izskatās pēc sniega. Tas patiesībā bija skaisti.
Es nezinu, ko tālāk. Es sapņoju par to, ka pametu Latviju un sāku visu no jauna kaut kur tālu prom, kur neviens nezina nevienu. Bet tieši tāpat es sapņoju arī par sava lasīšanas stūrīša iekārtošanu, par ļoti īsiem matiem un rudeni.
Domāju, ka tagad uz ilgāku laiku labprāt mestu mieru domai par rakstīšanu. Vienkārši gribas sevi pārsteigt. Paņemt tīru baltu lapu un... pārmaiņas pēc to neapķēpāt ar saviem trauksmainības hieroglifiem...
7/26/24 02:55 pm
“there is a loneliness in this world so great that you can see it in the slow movement of the hands of a clock,” tas ir tikai Bukovska reiz rakstītais, kas pārslīd Tev pāri kā mākoņa ēna pār upi, un tad Tu atgriezies pie savu neskaitāmo ikdienu pelēkā nokrāsām.sapratu, ka Misters Ūsas ir tagadne. tāpēc es viņu vienmēr tā meklēju, tāpēc rāpjos pāri tām sētām, džinsās mūždien caurumu uzraujot, tāpēc izbradāju tās svešās flokšu dobes un bēgu prom pa galvu, pa kaklu, lai neuzrautos uz "ko jūs te meklējat?" vairs nekad. un Tu brīnīsies, bet es teikšu tā - viņš katru reizi ir kaut kas cits. variācijas par tēmu ir bezgalīgas, it kā kāds no zālē sēdošajiem būtu sasmīdinājis visus, palūdzot pianistam improvizēt par kaut ko bērnišķīgu, par kaut ko tādu kā "twinkle twinkle little star".
atvaļinājuma pēdējās dienas. nav runa par to, ka es nebūtu atpūtusies. es vienkārši gribētu atpūsties vēl.
7/26/24 12:43 pm
katru reizi saku sev, ka šī būs pēdējā reize.
šodien viņā ir kaut kas no tenesija viljamsa kaķa uz nokaitētā skārda jumta.
pagriezos promiešanai un sapratu, ka mani vēro. uzrāvos uz "ko jūs te meklējat?"
"savu vakardienu," teicu pirmo, kas pagadījās uz mēles.
7/26/24 08:53 am
Sapnī Tu mani pacel no smiltīm kā kukaini, notvertu no manu vakardienu lauskām kopā saliktā nomodā kā priedes asarā, un pavērs pret sauli.Šis rīts tomēr ir kaut kas cits. Tas ir dziesma, kurā ir vārdi “I woke up in a heatwave and everybody’s gone”.
Un pēkšņi tas ir arī viss, kas ir.
It kā es tiešām būtu pamodusies pilsētu piepeši pārņēmušā karstuma vilnī.
Un neviena te vairs nav - tikai saule kādu mirkli paspēlējas ar smaržu pudelītēm, grāmatu muguriņām un gleznu, kurā vēl zied ceriņi.
7/26/24 07:49 am
es gribētu atstāt švīkas uz Tavas muguras ar saviem upeņu debesmannā nagiem. ne ļoti dziļas. saskatāmas.
7/25/24 10:52 am
grāmatā, ko pašlaik lasu, maza meitenīte, kura atšķiras no savām māsām, jo viņu neinteresē lelles, ir lieciniece tam, kā naktī uz pili tiek atvests nomedītais tīģeris. tās ir tik skaistas rindkopas, kuras lasot es zinu, ka man pietiks ilgākam laikam, ko apdomāt:"The cry again! It was not so much a roar, no, which is what Lucrezia had expected: this had a yearning, desperate rasp to it. The sound, Lucrezia thought, of a creature captured against its will, a creature whose desires have all been disregarded."7/25/24 09:36 am
your best teacher is your last mistake
7/25/24 06:42 am
iečabas lietus un pēkšņi sāk runāt pat lietas.kaut kur nomaldījušies tieši trīs gabaliņi no "The Great Wave off Kanagawa" puzzles.
pēdējā antibiotiku tablete, tai blakus virtuvē uz galda krūze ar vakar neizdzertu earl grey ar pienu, kurā peld kaut kas reiz lidojis, izeju meklējis.
tepat lejā joprojām tā skaistā, fifīgi sportiskā mašīna Tavas gaišzilās zilbes krāsā.
laižam dzīvē?
7/24/24 09:26 pm
Es visu jau esmu izdomājusi. Tā vienmēr notiek, kā es izdomāju, tāpēc būtu interesantāk, ja pēkšņi būtu citādāk, ja, piemēram, būtu tā, kā Tu esi izdomājis. Vai arī neesi.Tu brīnies, bet es te tikai atkal pielūdzu savas čaukstošās papīra un pildspalvas dievībiņas.
Par to, lai viss ir ne tā, kā pati esmu izdomājusi. Un vēl - lai es uzzinu, kā tas ir, kad Tu klusē.
Man ir zaļas acis. Kādreiz viņās bija dzintarkrāsas lāsumiņi, bet tagad kaut kur pazuduši.
Tas ir mežs un jūra manī, kas tur tā spēlējas.
Dažreiz acīmredzot kāds no tiem diviem ņem virsroku.
7/24/24 05:43 am
vakar biju aizgājusi ciemos pie kaķa, kurš šoreiz bija ļoti labā garastāvoklī, izpildījās manā priekšā pēc pilnas programmas, tāpēc visās bildēs ir redzams kā kustīgs, melnbalts Kaut Kas - apvēlās uz muguras, trinās man gar kājām. parasti viņš vienkārši sēž vai arī pat tad, ja pats pienāk man klāt, ar astes gala kustināšanu ziņo, ka viņam nepatīku. ja ar cilvēkiem viss būtu tik vienkārši, es dažreiz domāju. ;)ieskatījos darbu logos un sapratu, ka bez manis tur pilnīgā mierā visi var iztikt.
joprojām nav karstā ūdens.
ja arī par kaut ko vispār domāju, tad par to, ka pavisam drīz man pietrūks šo dienu. bet pagaidām nepietrūkst. vasara.
es gribu ērkšķogas!
7/23/24 09:19 am
es domāju, vai kaijas, tās īstās, kas jūras tuvumā turas, jebkad teiktu, ka viņas ir nogurušas, ka pie velna visu šo jebļu, ka viņām tagad pietiek un viņas te labprāt apstātos... nu, varbūt ne tieši ar tādiem vārdiem... bet... ja es būtu kaija, es droši vien kaut ko tādu teiktu.
šis rīts ir Cocteau Twins dziesma "Heaven or Las Vegas".
7/23/24 07:42 am - pamodos blakus saulei...
...un neviena te nav.
my hair is a mess.
7/22/24 10:04 am
tā tiešām ir spokaina sajūta - izjust kaunu cita cilvēka vietā. tam cilvēkam taču vajadzētu kaunēties pašam. bet beigās kauns ir man. un par ko. par to, ka esmu pazinusi tādu cilvēku?te nesen izskanēja labs jautājums. kas ir labākais, kas ar tevi noticis pēdējā pusgada laikā. man šķiet - es turpinu spert solīšus vienkāršības virzienā. es priecājos, ka vairs neesmu tā samudžinātība, kas ir manas austiņas gandrīz vienmēr, kad tās izmakšķerēju no somas dziļumiem.
šodien kaut kāda trauksme manī. aplieku ap kaklu ķēdīti ar tajā iekārtu dzintara sirsniņu, ko ik pa laikam slidinu pa ķēdīti šurpu turpu, kad aizdomājos.
Powered by Sviesta Ciba