8/15/24 11:02 am
mimimimi diena. S. mani vienmēr kaitināja ar šo "mimimimi". es nekad nesapratu tā nozīmi, bet nojautu, ka tas ir kaut kas slikts - bez atļaujas līst otram dvēselē vai kaut kas tāds.
knik, knik - tā viņš vienmēr teica, kad raudāju. par ko es tolaik varēju raudāt? es neatceros. man liekas, ka man tolaik nebija, par ko raudāt. varbūt par to raudāju, ka nebija, par ko raudāt. nez.
(cik daudz es tomēr varu paspēt, kamēr manis nav te. varu beidzot izgulēt visus miegus, bērnudārza jaunākajai grupiņai pasaku izstāstīt, pārgājienam pieteikties un vēl CV un motivācijas vēstuli uz visām debesspusēm aizsūtīt.)
8/13/24 10:35 am
vakar nopirku auskarus. šodien eimijas vainhausas sajūta, kad tos ielieku ausīs.
Well sometimes I go out by myself
And I look across the water
And I think of all the things, what you're doing
And in my head I paint a picture
8/13/24 07:16 am
kad izaugšu liela, gribētu būt sniega piebūrēja, kaķu glaudītāja vai kāda liela kalna (vai vismaz sīkas, tik tikko pamanāmas sajūtas) pakājē bāzes nometni uzslējēja.
8/13/24 06:55 am
patīk, ka ķēdīti ar dzintariņu vairs nenoņemu pat gulētejot. saaugusi ar.
8/13/24 06:39 am
sapnī istabas sienā ir plaisa, pa kuru sūcas ūdens. pietiek viegli pieskarties sienai. tieši tik viegli tā sagrūst. sapnī man ir bail, ka tā varbūt ir nesošā siena, kuras neesamības dēļ tagad varbūt sabruks viss pārējais, bet nekas nenotiek. tad es paskatos apkārt un saprotu, ka tā ir pat labāk. vietas ir vairāk. viss ir tāds pārredzams.
zini, it kā taču visu saprotu, bet prāts vienalga vēl īsti neaptver visu līdz galam. šodien man jānokrata nost pēdējās šaubas. un vienkārši jāpiezvana, jāiekustina lavīna. es taču zinu, ko teikt. es zinu savu sakāmo no galvas. man nav nekas jāuzraksta uz lapiņas, kā citreiz to daru. es vienkārši teikšu, kā ir. zvanīšu un iztēlošos, ka esmu aktrise, kurai jāsaka runa, saņemot balvu par savu lomu. "augsti godātie klātesošie, es biju sagatavojusi runu, bet pohuj, es tagad vienkārši teikšu, kā ir..."
8/12/24 10:28 pm
“I will take with me the emptiness of my hands. What you do not have you find everywhere.”
― W.S. Merwin
sapnī sēžu uz gultas malas. Tu arī tur esi. netālu.
"klink klink," saka ledus gabaliņi Tavā glāzē.
"slēpties nav obligāti," saki Tu.
"es taču nemaz... nu vai tad es...," es sāku taisnoties, bet tad mani pārtver nomods.
un tad ir laiks dienai, kas paiet nožēlojot, ka esmu slēpusies no Tevis pat sapnī.
es eju pa ielu un iztēlojos, ka esmu čūska, kas nomet no sevis nost visu, ar ko vien ir iespējams apaugt, lai nejustu vairs neko.
es palieku pie tā, kā iela mirdz tādā saulē, kāda iespējama tikai pēc lietus.
es it kā sāku ar šo tīro, noskaloto mirdzumu.
8/8/24 07:17 pm
"mums, trakajiem, pieder pasaule," piezvanu nakts vidū M., jo zinu, ka viņš neguļ, un mēs samērāmies ar saviem trakumiem.
M. trakums šķiet pārāks par manu, kaut kādā ziņā tas gan šķiet arī saprotamāks, apskaujamāks, bet mans ir daudzšķautņaināks.
"trakā," M. var vien izdvest, noklausījies manu sakāmo.
pēc tam es apcepu kabaču šķēlītes.
laiks iet, bet nezināt, kas gaida turpmāk, kļūst tikai arvien grūtāk, vai ne?
no rīta pēkšņi esmu gatava pāršķirt šo lappusi un ķerties klāt rudenim.
8/7/24 05:53 am
"Augusta debesīs augstās
prom no mums putni krīt,
tālumu debesīs augstās
nevar vairs saskatīt."
8/6/24 02:00 pm
“...I remain restless and dissatisfied; what I knot with my right hand, I undo with my left, what my left hand creates, my right fist shatters.”
― Günter Grass, The Tin Drum
mans pusdienlaiks tagad, vasaras mēnešos, ir citādāks kā ziemā. kaut kur ielas pretējās puses mājā dzīvo kāds Blīkšķu Bannijs, kurš apmēram ap pusdienas laiku, kad jau nepacietīgi sāku dīdīties, gaidot savas darba dienas beigas, piesēžas pie bungām un dažreiz tikai vieglītiņām par sevi atgādina, bet citreiz aizbungojas pat līdz pēcpusdienai. savādi ir tas, ka reizēs, kad viņš vingrinās ilgāk, tas nekrīt uz nerviem tik ļoti kā tad, kad tikai pāris reizes kaut ko tur pa-bam, pa-ba-bam.
reiz viņa bungu rībieni skaisti sabalsojās ar pērkona dārdiem.
vispār netālu te ir bungu skola. vasaras sākumā viņiem bija izlaidums vai kaut kas tāds, un viņi bija sarīkojuši jauku performanci - visi izvilkuši laukā katrs savu bungojamo. sunīšiem nebija, kur pačurāt. es nevarēju noticēt savām ausīm. dārdēja, blīkšķēja, šķindēja visa iela. tas bija tā ļoti iespaidīgi, atmiņā paliekoši.
8/6/24 09:21 am - rawr
man sevī visvairāk patīk spītīgums. pašlaik arī esmu saspītējusies. par spīti dzeru otro kafiju, par spīti uzņemos visu to riebīgāko, ko neviens cits negrib darīt, padarīt pati, lai no manis atšujas. izdomāju sev ceļa stabiņus, lai vieglāk orientēties. saku sev - tiec līdz tam tur punktam, kas vīd rau, tur, tālumā, un drīkstēsi izlēkāties pie kāda no MadFit dance workout / piezvanīt M. / noskrumšķināt burkānu ar humusu vai izdomāt vēl kaut ko citu iepriecinošu. īsāk sakot, apsveru domu pārdēvēties par "tusnītes piedzīvojumi ceļā uz sešpaku". vēl vairāk saīsinot sakāmo, būs interesanti, palieciet tepat.
8/6/24 05:02 am
RAKUS tie gaiteņi pirmajā stāvā... vēl dienu iepriekš likās, ka nevarēšu atvērt tās AB1 durvis, jo viss tur atsauc atmiņā laikus, kad skrēju pie mammas uz slimnīcu, neizlaižot nevienu dienu, kamēr viņa tur gulēja, bet laikam laiks aizejot ir darījis savu.
dakteres bija jaukas un pārvērta manu ziloni atpakaļ par mušu.
es sev biju apsolījusi - ja viss būs labi, darīšu tā, lai arī turpmāk viss būtu labi.
augusts paies "you better work bitch" zīmē, lai varu septembrī tikt uz gym.
8/4/24 04:51 pm
grīziņkalnā šodien bija krītiņu gleznas. vismīļākais man bija kvadrātainais kaķis, bilde ar kuru diemžēl nav izdevusies, un sirsniņu koris no sērijas good vibes only. viena no sirsniņām rokās turēja burtu M. es, protams, izkusu.
sasniegums - visu vasaru būšu nostaigājusi šajās iešļūcenēs. es pati nesaprotu, kā man tas būs izdevies, ja godīgi. es vienkārši vasarā atzīstu tikai iešļūcenes.
8/3/24 03:51 pm
man viss vienmēr jāuzraksta, jo tikai tad noticu. tā vienmēr ir bijis. šodien sēžu un pierakstu visu pēdējo mēnesi. nepieskatīta atdziest tēja.
iesāku knibināt filmu. tur par kādu citu Viņu, kura ierodas atpūsties pie vidusjūras. "te nu es esmu," viņa saka istabai, kurā tagad kādu laiku mitināsies, un paceļ no bļodas, kurā izkārtoti augļi, kārdinošu apelsīnu. tā neredzamā daļa izrādās sapuvusi:
https://www.youtube.com/watch?v=ED9hwfogUtgvasarai vairs it kā nav, ko zaudēt, tā iedzīta stūrī un karina pie savām debesīm vienu un to pašu sauli. un es arī saku tikai visu to pašu, ko līdz šim.
humpalās lētās dienas - nopirku krekliņu ar uzzīmētu auļojošu zirdziņu uz tā. kas tos astoņus kustoņus pirks? zirgs?
8/2/24 09:32 am
"Building and Earthquake"
How easy it is for a dream to construct both building and earthquake.
Also the nine flights of wooden stairs in the dark,
and the trembling horse, its hard breathing
loud in the sudden after-silence and starlight.
This time the dream allows the building to stand.
Something it takes the dreamer a long time to notice,
who thought that the fear was the meaning
when being able to feel the fear was the meaning.
- Jane Hirshfield
/dažreiz es domāju, ka man varbūt vajadzētu pieteikties pārgājienam vai kaut kam tādam, lai vienīgie vārdi, ko skaļi pasaku pirms atgriešanās pie klusuma, nav tikai "man, lūdzu, kapučino"... bet tie pārsvarā ir maksas pārgājieni un man liekas - par ko es maksāšu? tas nav godīgi, ka man jāmaksā, lai es skaļi varētu kaut ko kādam pateikt (un pēc tam visticamāk pateikto nožēlot). tā nu es turpinu būt uzticīga klusumam (klaigājot šeit).
// God knows I tried.
8/2/24 07:18 am
M. ir putna sirds. viņam ir kaijas sirds. un es visu sabojāju. atkal.
RCB mani lutina. iesāku lasīt Paul Lynch "Prophet Song". liekas, ka neviens to pirms manis nav šķirstījis.
"Watching the darkening garden and the wish to be at one with this darkness, to step outside and lie down with it, to lie with the fallen leaves and let the night pass over, to wake then with the dawn and rise renewed with the morning come".
kas šis ir? kāpēc es to tik ļoti pazīstu, esmu jau reiz bijusi šajā teikumā notverta?
I’m so fucking tired of going in circles.
8/1/24 05:14 am
kā tev vispār var būt trauksmaini, ja uz pasaules ir kaut kas tāds kā Ilmāra Tīrmaņa balss, viņa stāsti par dabu, es dažreiz domāju.
nesen te bija kāds ierakstījis skaistumiņu par zivju gārņiem.
parasti izkāpju pieturā Stāvvadu iela un tad tur mazliet jāpaiet līdz jūrai, bet vispirms tur arī kaut kāda cita ūdenstilpne.
skaidri zinu, ka pagājušoreiz, kad tur biju, saskatīju balto gārni - nezinu vien, mazais zīda jeb lielais tas. ļoti majestātisks nudien.
p.s. velni dzimst slinkumā, attīstās slinkojot, manuprāt.
7/30/24 09:09 pm
"In the dark times
Will there also be singing?
Yes, there will also be singing.
About the dark times.”
― Bertolt Brecht
7/30/24 08:19 am - how can we go on as though nothing is wrong
tikko rokās sasprāga stikla krūzīte, lejot tajā karstu ūdeni.
biju dzirdējusi, ka tā mēdz notikt.
bija tāda forša tinkš skaņa.
žēl krūzītes.
bet mēs pie tā nepakavēsimies.
laiks citām krūzītēm.
7/30/24 06:39 am
"Feelings:
oh, I have those;
they govern me." - L. Glück
7/30/24 05:07 am
Es varbūt pati sevī neesmu tāds ļoti laimīgs cilvēks. Mūždien es domāju, viļāju pa muti kādu teikumu, ko nevaru ne norīt, ne izspļaut. Bieži atceros, ko I. reiz teica. Ka vienmēr paliek cerība, ka tu kādreiz pateiksi, izdarīsi kaut ko, kas citam liksies kā ceļš, pa kuru pie tevis atnākt.
Skaisto nadziņu otrdiena. Šoreiz tie izskatās kā iemērkti spožos putekļos. Man ar šiem bija kauns satiekot G. sēdēt blakus ar savām nesastrādātajām rīdzinieces rokām. Vai Tu atceries, kā bērnībā, kad slimojām, putekļiem bija pašiem sava deja tajā saules starā, kas bija izspraucies cauri spraugai aizkaros, es pajautāju, visu laiku nenovērsdama skatienu no savām rokām.
Tu esi tāds līkumiem pilns pusceļš. Tu čumi un mudži. Tu esi tas, kā dažrīt ejot pēc kafijai klāt pielejamā piena pāreju no savas ielas ēnas puses uz saulaino pusi un tad atgriežos atpakaļ ēnā.
Priekšpēdējais jūlijs. Kā mēs to nosvinēsim? Ar pistāciju kruasānu no Bazaar Bakery? ;)