m. vairs nav laika man. jau iepriekš nebija, bet tagad, kad viņam sākušās lekcijas, es esmu pavisam lieka.
man piezvana priekšniecība un apvaicājas, kāpēc es izdaru tik maz. man pazūd zeme zem kājām, bet es izroku no sevis pieklājīgu "cik maz?".
klusējošās klavieres šovakar ap sevi sapulcina tikai visuzmanīgākos klausītājus ar visasāko dzirdi - gaismu ielas pretējās puses mājas logos, to, kas palicis pāri no manas Venēcijas, un to mani, kura domā par Murakami, kurš domā par skriešanu un savos sapņos redz vienu un to pašu.
man ļoti gribas atkal rakstīt vēstules. reiz (sensensen) sarakstījos ar meiteni no Japānas. prasīju viņai par Murakami, jo tolaik man bija Murakami posms dzīvē, vai ir populārs arī Japānā. viņa smieklīgas vēstules rakstīja. prata sasmīdināt. iztēlojos, ka kratās smieklos, rakstot tās vēstules, arvien palikdama salīkusi pati pār savu heartquake.
vēl bija Annamaria no Somijas. rakstīja par zemeņu pašlasīšanas iespējām tur. tikai šovasar pirmo reizi salasīju tādas pašlasāmās zemenes. Mālpilī.