tas, kā tikai mūzika dažreiz pieskaras.

zini, kā šodien čaukstēja tās pirmās kritušās lapas? atcerējos, kā reiz Hanojā no karstuma slēpjoties iebēgām zooloģiskajā dārzā. tur gar apskatei izliktajām čūskām ejot mums aiz muguras kaut kas visu laiku čabēja. S. uz mani paskatās un saka - tu arī domā to pašu, ko es? Mhm, tās čūskas te ir visriņķī, nevis izliktas apskatei... lūk. Tāds čaukstiens piemīt lapām jau 30. augustā.

nu, nekas. dzīvosim. gribētu sevī izaudzēt mazu indes zobu. zobiņu. ja Dievs dos, nekad nebūs tas jāliek lietā.

patīk tā piektdienās pasēdēt uz palodzes virtuvē. lejā tipogrāfijā joprojām logos deg gaisma.