man viss vienmēr jāuzraksta, jo tikai tad noticu. tā vienmēr ir bijis. šodien sēžu un pierakstu visu pēdējo mēnesi. nepieskatīta atdziest tēja.

iesāku knibināt filmu. tur par kādu citu Viņu, kura ierodas atpūsties pie vidusjūras. "te nu es esmu," viņa saka istabai, kurā tagad kādu laiku mitināsies, un paceļ no bļodas, kurā izkārtoti augļi, kārdinošu apelsīnu. tā neredzamā daļa izrādās sapuvusi: https://www.youtube.com/watch?v=ED9hwfogUtg

vasarai vairs it kā nav, ko zaudēt, tā iedzīta stūrī un karina pie savām debesīm vienu un to pašu sauli. un es arī saku tikai visu to pašu, ko līdz šim.

humpalās lētās dienas - nopirku krekliņu ar uzzīmētu auļojošu zirdziņu uz tā. kas tos astoņus kustoņus pirks? zirgs?