visskumjāk ir tāpēc, ka M. izklausās tik izmisis, kad saka, ka es esot atkal runājusi ilgāk, nekā esmu solījusi. man tiešām nav daudz stāstāmā vakar. es vienkārši čamdos pa kabatām. man vienkārši gribas izgriezties ar oderi uz āru. piedod, es saku. tas taču nebija domāts ļauni, es saku. izbaro mani kaijām, ja gribi, es saku. tu esi neiespējama, viņš saka. un tā tas paliek. un tad mani pārtver sapnis. es it kā nododu stafetes kociņu sapnim.