|
Jul. 10th, 2024|07:28 pm |
biju ciemos pie tēta. tētis piesēžas pie klavierēm, nospēlē visu to, kas man visvairāk patīk - "The Girl from Ipanema", "Teici to stundu, to brīdi" un šo to no savām variācijām par tautasdziesmu tēmu.
mežā klusums neizstāstāms.
vienubrīd šķiet, ka pazūdu - nevis atpakaļceļa neatrašanas nozīmē, bet tādā labā aizmiršanās nozīmē.
atgriežos, kad man zem kājām nokrakšķ uz pusēm pārlūzis koka sprungulis.
 |
|