Zini, zivs? Es te tā padomāju... Es arī esmu zivs. Dziļi sirdī. Zobenzivs. Es varbūt gribētu būt medūza vai jūraszirdziņš. Par vaļiem, kas lavierē starp aisbergu deviņstāvenēm, es vispār neuzdrošinos pat iedomāties, tās ir kā haikas par laiku un visu, kas bijis un izbijis. Jo es esmu zobenzivs. Kaujos te pati ar savām dzelmēm jau ceturto gadu. Reizēm Kafkas "I am not well; I could have built the Pyramids with the effort it takes me to cling on to life and reason" ir vārdi, kas rakstīti par mani. Citreiz viss ir viegli. Debesis it kā ir noregulētas līdz viszilākajam to zilumam. Citreiz tam, kā viss ir vai nav, vispār nav nozīmes. Dzīve arī tāpat ir skaista. Pati par sevi. Savā visdziļākajā būtībā. Es novēlu Tev apelsīnu - to, kā tas pamazām apēdas šķēlīti pēc šķēlītes, un The Stranglers dziesmu Golden Brown.