aizeju uz bibliotēku pēc man rezervētās summer beach read ("Demon Copperhead", ko sarakstījusi Barbara Kingsolver), izeju ārā un pilnīgi neplānoti iejūku praida gājiena pūlī.

šovakar mīlu to vienu Keitas Midltones bildi, kur viņa notverta, caur lietus lāsēm klātu mašīnas durvju stiklu skatoties uz pasauli. kaut kas tajā skatienā tik... es pat nezinu. trausls? bet arī tāds bezgala tiešs skatiens. tāds "nu, labi, rādi man visu, kas domāts manām acīm, dzīve" skatiens.