| |
[Nov. 19th, 2024|06:21 am] |
|
Manā pilsētas nostūrī pat diezgan tumši, ja godīgi. Visi tramvaji pienāca pārpildīti, tāpēc neko no starojošās pilsētas neredzēju. Tagad domāju, vai tā skaitās Staro Rīga, ja pie manis tumsā grimstošajā parkā pieskrēja savā vaļā paskrieties palaists suns, kam ap kaklu bija aplikta kakla siksniņa ar zili sārtām gaismiņām... tā nu mani svētki bija mandarīnmiziņu grēdas un nevis galvā sanošs bišu strops, bet Bēthovena "Oda priekam", kaut kas šāds: https://www.youtube.com/watch?v=X-WsVGj6sic |
|
|