09:11 am
pēc šādām tādām pārmaiņām, pie kurām bija pagrūti pierast, dienām tagad atkal ir savs ritms. rīts - vakars, rīts - vakars. un vienā jaukā brīdī tu šādi droši vien atduries pret savu svešādo seju spogulī. bet ne šorīt. tas vēl nav šorīt. šorīt izņemu no kabatām vakar no zemes paceltos kastaņus un nolieku uz palodzes. lai kādu laiku tagad ir tā.sunītim (basetam), kas lepni tipina man pa priekšu, vakardienas vējā smieklīgi ļurinās ausis.
"mammuuuuu, nu kāpēc tu visu laiku esi tik plēsīga?!" sašutusi ir maza meitene, kura apsēžas man pretī tramvajā.
sieviete, kura tobrīd ķemmē meitenes čirkas, savelk seju plēsīgā smaidā.
