08:47 pm
"but it's much too late when the fear is gone"nekā cita sakāma man nav. ir tikai kaut kas nesvarīgs, kaut kas tāds, ko katru vakaru Tev pasaku, bet būtībā būtu varējusi paturēt pie sevis.
piemēram, šodien izstāstu Tev, ka entās reizes esmu noskatījusies video, kurā noklīdušu sliņķa mazuli atdod viņa mammai. ka raudu, nē, kaucu, bet pati nevarētu pateikt, par ko.
patīk, ka Tev ir tāda šausmīgi nopietna sirds, sastingusi staltā miera stājā tā iestādīta tev krūtīs un klusiņām smeldz, priecājas, atceras, ļaujas, sastingst, pamirst, jūt līdzi, domā, ieskatās, ieklausās un saprot visu.