| |
[Sep. 8th, 2024|08:18 am] |
|
vakar humpalās mētājās kastīte. pelēka, plakana tāda. pirmajā brīdī iedomājos, ka tur varbūt zīmuļi vai kādu krāsainu papīru kolekcija vai kāds aptamborēts īpašs lakatiņš ar iniciāļiem uzšūtiem vienā no stūriem.... veru vaļā, bet tur iekšā kaut kas pavisam negaidīts - Philip's Moon Map. tā es tagad zinu, ka love is... negaidīti humpalās atrast Moon Map. atstāju tur. ar mēness karti kabatā vai bez tās, bet es vienmēr būšu kāda, kas paskatās augšup. |
|
|
| |
[Sep. 8th, 2024|08:41 am] |
|
īsāk sakot, kopš darbā jāraksta atskaites par atskaišu rakstīšanu, manas acis nerāda vairs vispār neko. par pēdējām naudiņām nopirku acu pilienus. man reiz kāds darbā pajautāja, vai man patīk tas, ko daru. kā ir, tā teicu - algas dienā jau patīk... arī gribu kaķīti, bet sajūta ir tāda, ka es pati esmu glābjama. un klusumā nav nekā seksīga. klusumā nav ne kripatiņas no zelta, esmu to parsijājusi simtām reižu. bet labi zinu, ka klusumā var ieaugt. dienas tā var pārlaist. un naktis. neskaitāmas. ar klusumu aizrijoties, klusumā iestiegot. |
|
|
| |
[Sep. 8th, 2024|09:43 am] |
"tālumā redzu tieši tādas papardes, kurās mūs noteikti gaida vismaz viena baravika," saka mīļākais tētis pasaulē.
(apmēram pirms gada tverts mirklis) |
|
|