07:36 am
nu, labi. izbesīties vēl pēdējoreiz par karstumu, pēdējoreiz nopeldēties, pēdējoreiz pabāzt degunu kaķa pagalmā pirms viņu kāds pasauc istabā sasildīties...saku sev, ka vienkārši jānogaida, kamēr pārmaiņas kļūs par kaut ko ierastu. tad dienām atkal būs pelēkās krāsas rāmītis. pamosties, izdarīt to mazumiņu, ko gaida no manis, varbūt vēl ielipināt dienā kādu pastaigu vai grāmatu, vai noadītu rindiņu un aiziet gulēt.
joprojām mēdzu iedomāties par filmu Perfect Days.
( tuvie tālumi...viņa reiz esot ielidojusi istabā naktī, nav pati ar saviem spēkiem atradusi atpakaļceļu, M. nācies viņu ķert rokā, par ko viņa atstājusi viņam uz grīdas savu pārbīļa čupiņu... )