| |
[Jul. 20th, 2024|08:44 am] |
es esmu verdošs haoss.
bet pat šobrīd es noknibinu mazu gabaliņu no tā pilnīgā miera, kuru atrodu, sēžot zobārsta krēslā ar jau notirpinātām lūpām.
es taču to atrodu pati.
sevī.
tas ir tāds punkts manī.
saules pinumā.
es to gandrīz varu sataustīt.
pateicu M., ka man ir cits, kaut gan tas tā nav.
G. vienkārši ir tādas lūpas, uz kurām es aizskatos.
tas ir tikai tas.
bet tas ir tā, ka vairs nav ne M., ne G., ne manis pašas.
"...I live; I die; the sea comes over me; it’s the blue that lasts." — Virginia Woolf |
|
|