| |
[Jul. 1st, 2024|08:42 am] |
|
( =^.^= ) |
|
|
| |
[Jul. 1st, 2024|02:11 pm] |
Līst. Lietainas dienas mānīgais miers.
Vakar vēlu parunājos ar M.
Viņa dzīve ir tik savāda, ka tam nelīdzinās nekas, pat manis pašas savādums. Bet viņa balss ir priecīga, un es vairāk klausos šajā priekā, nekā vārdos.
Es mīlu M. Uz spoguļa dažreiz uzrakstu ar lūpukrāsu viņa vārda pirmo burtu. M. - kā mājas, kā miers. Kā mūžība.
Naktīs viņš sēž salīcis pār apstājušos pulksteni un mēģina salabot Laiku.
Viņam kreisajā acī ir iesprausts palielināmais stikliņš.
Pirkstu gali viņam visu laiku ir putekļaini.
Laiks ir pelēki putekļi.
Gaidu ciemos tēti. Nopirku tētim bulciņas.
Vēl nopirku Carys Davies "Clear", jo Liina Bachmann to rekomendēja, turklāt man patika vāciņš. |
|
|
| |
[Jul. 1st, 2024|03:10 pm] |
|
Apelsīnu kruasāns no Lūša Miltu darbnīcas gan bija izcils. Pildījums mazliet rūgts, it kā klāt būtu tikušas arī apelsīna mizas. Garša tiešām pārsteidza. Teicu tētim, ka visu laiku sev jautāju, kas ir mans te un tagad. Un uzskaitu to visu. Un tas nekad nav maz, pat tad, ja tas ir tikai kaut kas uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms. Apelsīnu kruasāns, stūrī nomests žūstošs lietussargs, Prokofjeva maršs no "Mīla uz trim apelsīniem"(diriģē Michael Tilson Thomas, ja meklēsi youtube). |
|
|