| |
[Jun. 18th, 2024|11:07 am] |
“I want to lie down like a tired child and weep away this life and my diary shall receive me on its downy pillow. Most children do not know what they cry for; nor do I, altogether.” - Virginia Woolf, diary entry
sapnī dzēru kafiju un ēdu Apfelstrudel iepretim Vīnes operai.
pamostoties atšķirībā no Vulfas zinu gan ļoti labi, par ko raudu.
ļoti gaidu darba dienas beigas.
var teikt, ka jau esmu ieņēmusi zemo startu pie durvīm. |
|
|
| |
[Jun. 18th, 2024|06:43 pm] |
Vidzemes tirgū pazaudēju degunu tēju buntītēs.
Lielajos kapos pēc tam randiņš ar vēju, pērkonu un tām vārnām, kas augstu virs visa.
kamēr lija, paslēpos zem nojumes netālu no kapiem un rediģēju nost no sejas pumpas bildēs, kuras tik un tā nav atrādāmas.
atpakaļceļā pilnīgi nejauši satiku māsīcu, kura atbraukusi no Anglijas, lai vasarā paciemotos pie mammas. mēs nebijām tikušās kopš omītes bērēm. sarunājām satikties. par ko esmu ļoti priecīga.
es vienkārši... es tikai atkal pārāk daudz domāju. nu, ko es varēšu pastāstīt... viss tas vienā teikumā, varbūt pat vienā dienā neizstāstāmais, kas tagad ir mana dzīve.
man ir ļoti mīļa māsīca. un skaista kā putniņš, kas nočab ezera niedrēs: https://lv.wikipedia.org/wiki/Zivju_dzen%C4%ABtis
es vienmēr saku - tie, kuri mūs reiz ir pazinuši bērnībā, varbūt patiesībā ir atradušies mums vistuvāk. un vienmēr tur paliek. tur. vistuvāk.
un viņi vienmēr zina un sev līdzi aiznes kādu daļu no tās mūsu versijas, kas esam bijuši tad. |
|
|
| 18.06.2024. |
[Jun. 18th, 2024|07:00 pm] |
izdomāju, ka man tomēr patīk tā loka, kas man matos ietikusi šodien, tāpēc te ir vēl viena šausmīgbilžu kripatiņa no sērijas Nenāc Man Klāt Jūnijā:
 |
|
|
| faking my life since 1984 |
[Jun. 18th, 2024|10:49 pm] |
|
me, my playlist and myself. vakaros te dzirdu kaijas, kā tramvaji izvadā pa pilsētas nomalēm sapņus, un kaut ko no tā, ko vaļā atstātie logi izklačo par citām dzīvēm, kuras uz mani neattiecas. bet ja par tām dzīvēm, kuras par mazu kripatiņu varbūt tomēr attiecas... Z. atsūtīja tik skaistu fotogrāfiju no savas Skumīguma Karalistes. tur balts zirdziņš (ponijs drīzāk) aiz drāšu žoga un uz viņu noraugās māja ar divām tumšu logu acīm. fonā tālumā stabs ar stārķu ģimeni pašā augšā. pats "wish you were here" vārdu iemiesojums, ja nu kāds vispār gribēja dzirdēt manas domas. bet es to nevienam nerādu. es arī pati reti uz to paskatos. tieši tik skaista tā ir. |
|
|