ALvils

Es negribu būt aizgulējies!

Bet man liekās... ka tieši tas es arī esmu.

 

Un vēl vairāk besī, ka ar kādu ir kautkas sarunāts darīt... Bet sakarā ar aizgulēšanos tas varbūt nenotiks vai arī nenotiks kautkas nākošais, kas ir ieplānots un tā tālāk... Aizgulēties ir debīli.

Ak Dievs, šitā gulēt... No desmitiem vakarā līdz 12tiem pa dienu. Nogulēju dievkalpojumu savā draudzē... Un mana meitene vēl grib, lai es tagad ar viņu braucu uz k-kādu pī Sarkandaugavu... Bet viņai pašai taču jālasa "Mērnieku Laiki". Labi, es jau meklēju zeķes un braucu. :)

Palasot vienu postu no kāda cita jūzera (tik nenormāli kruts vārds - jūzeris, citiem vārdiem to varētu saukt par lietotāju vai izmantotāju), atminējos, kā pagāšvasar 3 reizes gandrīz atrāvu zapti, respektīvi, biju par mata tiesu no nāves, var teikt arī, teju teju nenoliku karoti.

1x mani atskaldīja trīs narkomāni, naktī, mežā...
1x gandrīz noslīku, aizpeldēju naktī parāk dziļi jūrā (tas bija Lietuvā, Palangā), un tad piefiksēju, ka esmu nenormāli tālu no krasta un nav vairs spēka necik, peldēju atpakaļ, un pēdējos spēkus iztērējis kādās 20 atpakaļceļa minūtēs, konstatēju, ka necik tuvāk krastam nēsmu ticis... Joprojām nesaprotu, kā īsti es līdz tam krastam tomēr tiku... Man jau šķiet, ka tas tomēr ir Dievs, kas man palīdzēja. Bet draugi krastā jau zvanīja uz 112 un tamlīdzīgi. :)
1x naktī, centrā uz Merķeļa/Marijas ielu krustojuma mani notrieca taksometrs gana normālā atrumā, lai es atrautu zapti. Viņam pašam pamatīgi saplaisāja priekšējais stikls un spārns tika normāli sabuktēts...

Tāda lūk man ir bijusi aizvadītā vasara. :)

Ja mēs dzīvi dzīvojam tā kā visi tikai tāpēc, ka nezinam, ka var arī citādāk, bet ar to, ka ir jau tik un tā neesam apmierināti, tad vai nesanāk tā, ka mēs savu dzīvi vienkārši izniekojam, un tad jau šai dzīvei nemaz nav nekādas jēgas? Un tad seko jautājums, vai vispār ir vērts dzīvot...

Tā es te klausos Dashboard Confessionals - Places You Fear the Most
"And you cant fake it hard enough to please everyone or anyone at all
And the grave that you refuse to leave
the refuge that you've built to flee
the places you have come to fear the most.
its the place that youve come to fear the most, its the place that youve come
to fear the most."

Un vēl kas... Ir lietas, kuras mums nav jāsaprot, bet, kuras ir radītas, lai tās cenšoties saprast, mēs saprastu kaut ko citu, kaut ko daudz svarīgāku. :)

Nenormāli, nenormāli nāk miegs... :/

Pierdze rodas no tā, ka mēs sastopamies savā dzīves ceļā ar kaut ko jaunu. Ja katru dienu notiek viens un tas pats, piredze nerodās, necik...

Man prieks, ka šodien varu aizbraukt uz Olaini, nekad iepriekš tur nēsmu bijis.

hm :) Šodien pirmo reizi dzīvē došos uz Olaini. Emo (es ceru).

Pēdējā laika labākā dziesma (it īpaši teksta dēļ), ko ir gadījies dzirdēt, ir Calibretto 13 dziesma "America", kur grupa dzied par savu dzimto zemi Amēriku diezgan skarbas lietas. Tad nu iekopēšu to textu arī šeit:

Here in America I'm proud to say
That everyone's free and everything's OK
Do what you feel cos it's all good
Live how you want and not how you should
This is America land of opportunity
We kill our babies and we worship nudity
Our government's corrupted, sin is accepted
Forget about Jesus, cos he is rejected
Make your own god, worship yourself
Put the Bible on the shelf
Here in America we do what we want
We're a Christian nation believe it or not
Now it ain't alright and it ain't all good
Let me tell you something you've misunderstood
The red, white, and blue just ain't in my blood
Maybe it's because of what this country's done
Now if we were founded on "In God We Trust"
We gave it up for sinful lust
Now there will come a day when we're gonna pay
So America turn back the other way!

I am an American and the country in which I live
Is a country of hope and happiness and freedom it will give
But I don't see it that way because this holy blessed land
Has turned its back on the great I Am and jumped from His holy hand

Šodien uztaisīju jaunu dienasgrāmatu (journālu). Ir rīc, tāpēc tēju dubulto dzeriet! ;)